Vienojam institūcijas un atsevišķus cilvēkus dažādiem kopēji derīgiem darbiem un idejām - kā valdības, tā nevalstiskās organizācijas un akadēmisko pētniecību.
Tā nav gluži Baltijas jūras valstu apjoma domnīca?
Mēs domājam gan, bet darām arī. Domnīcas parasti pēta un raksta publikācijas, bet mēs arī organizējam praktiski. Nesen bija tikšanās dalībvalstu civilās aizsardzības aģentūrām, tās iznākums ir projekts par vienotu stratēģiju meža ugunsgrēku gadījumam. Tā ir reakcija uz pagājušā gada postošajiem ugunsgrēkiem, kas pierādīja, ka nevienai atsevišķajai valstij nav tam pietiekamu resursu.
Ekspertu grupa no visām dalībvalstīm strādā arī pie jūras lietu politikas. Viens no šā darba piemēriem ir iecere noteikt un ieviest sašķidrināto dabasgāzi (LNG) kā vienīgo pieļaujamo kuģu degvielu reģionā vai pat plašāk. Kuģošanai izmantotā dīzeļdegviela ir ārkārtīgi netīra un piesārņo gan jūru, gan gaisu. Gāze būtu daudz labāka izvēle. Jāņem arī vērā, ka Baltijas jūrā notiek ap 10% no visas pasaules kuģniecības - tā ir ļoti liela intensitāte. Puse no Krievijas naftas eksporta notiek pa Baltijas jūru.
Un ūdens apmaiņa jūrā ir ļoti slikta.
Un iznākumā ir liels piesārņojums. Mums par savu jūru ir jārūpējas. Tāpēc BJVP ir iesaistīta tieši ilgtspējīgas politikas un vides jautājumos. Jāuzsver, ka mēs gan nedublējam Helsinku komisijas darbu ūdens kvalitātes uzraudzībā. Mūsu darbība saistās tieši ar kuģniecību un pašu valstu aktualitātēm, t. i., jau uz sauszemes.
Vai LNG kuģu degvielai nozīmē vienādot attiecīgo likumdošanu?
Jā, reģionālā vai, vēlams, globālā līmenī būtu jāmaina regulas. Pagaidām strādājam pie standartu celšanas jautājuma Baltijas jūras mērogā. Jautājums, protams, ir, kurš par to maksās? Tas vēl tiks apspriests, bet galvenais ir vienots koncepts.
Vai tas attieksies arī uz citviet reģistrētiem kuģiem?
Pakāpeniski tas attieksies uz jebkuru kuģi, kas gribēs kuģot šai reģionā.
Vai tas nekropļos konkurenci?
Ir jābūt līdzsvaram, lai Baltijas jūras kuģus nepadarītu konkurēt nespējīgus globālajā tirgū.
Un otrādi.
Tieši tā. Bet, ja izdotos to pieņemt ANO līmenī visā pasaulē, problēmu nebūtu. Turklāt, ja tev ir «tīrs» kuģis, tas konkurētspēju var arī celt, jo daudzas pasaules ostas daudz labprātāk gribēs uzņemt tieši tevi. Tā kā tam var būt arī labvēlīga ietekme uz visa reģiona konkurētspēju.
Šā reģiona sadarbībai ir senas saknes jau Hanzas savienībā.
Un Rīgai tajā bija gan ievērojama vieta, gan liela peļņa. Hanzas savienība lielā mērā bija tā laika buržuāzijas un tirdzinieku vidusšķiras mēģinājums pretoties aristokrātijas varai, reakcija pret feodālismu.
Pret ko sāka draudzēties BJVP?
1992. gadā tā tika radīta, krītot dzelzs priekškaram. Tā drīzāk ir nevis pret kaut ko, bet gan sadarbības veids jaunajā situācijā, lai stiprinātu savu reģionālo identitāti, vienotos par kopējām interesēm, galu galā, lai šī būtu drošāka vieta, kur dzīvot.
Intervēja Didzis Meļķis