Maijā, ierobežojot atsevišķu patēriņa preču cenu celšanos, Baltkrievijas valdība mazināja pircēju problēmas, taču radīja tās preču ražotājiem. Cenas vairs nenosedz izdevumus, uzņēmumiem rodas lieli zaudējumi, iekšējā tirgū rodas pārtikas deficīts. Daudzas no samērā lētajām baltkrievu pārtikas precēm tiek izvestas uz Krieviju.
Atbilstoši oficiālajiem datiem cenas valstī kopš gada sākuma palielinājušās par 36%, lai gan daudzu preču reālais cenu pieaugums sasniedzis pat 100 un 200%.
Nav pavirzījusies arī cerētā Baltkrievijas valsts uzņēmumu privatizācija. Vairākas lielās Krievijas kompānijas, kas tika minētas kā radniecīgo Baltkrievijas uzņēmumu privatizētājas, ir noraidījušas, ka iesaistītas pirkšanas sarunās. Piemēram, Rosņeftj paziņojusi, ka Baltkrievijas uzņēmumi to neinteresē. Pat iespējamais darījums par Beltransgaz akciju pārdošanu Gazprom esot atlikts līdz rudenim.
Baltkrievijas Ekonomikas ministrijas makroekonomiskās analīzes un prognozēšanas galvenās pārvaldes priekšnieks Antons Dolgovečnijs paziņojis, ka tuvākajā laikā valstī ieviesīšot vienotu valūtas maiņas kursu. Eksperti izteikušies, ka tas varētu novest pie jaunas devalvācijas un cenu kāpuma.
Jau tagad vairums banku izsniedz kredītus par procentlikmēm, kas nav zemākas par 30%. Baltkrievu ekonomisti aprēķinājuši, ka banku noguldītāji savos rēķinos baltkrievu rubeļos devalvācijas dēļ kopā zaudējuši jau vairāk nekā miljardu ASV dolāru. Tagad daudzas bankas ir noteikušas limitus klientiem skaidras naudas izņemšanai bankomātos ārvalstīs vai vispār to liegušas.