Droši par nākotni
Raitis Pilsnenieks kredītu paņēmis pagājušā gada nogalē, bet dzīvokļa meklējumus viņš sāka pirms pusgada - laikā, kad Latvijā vairāk runāja par finanšu krīzes pārvarēšanu, nevis jaunu kredītu ņemšanu. Par spēju atmaksāt kredītu viņš nesatraucas, - jūrnieka profesija ļauj par savu nākotni būt pārliecinātam. 96 kvadrātmetru lielā dzīvokļa iegādei kredītu Raitis ņēmis uz 20 gadiem. «Mūs patīkami pārsteidza kredīta likme, un ļoti iepatikās tieši šis dzīvoklis - lieliskā skata un labas atrašanās vietas dēļ.» Šis ir Raita un viņa ģimenes pirmais nozīmīgais kredīts. Zemo nekustamā īpašuma cenu un procentu likmju dēļ viņa maksājumi par iegādāto īpašumu būs krietni zemāki nekā, ja kredīts būtu ņemts pirms dažiem gadiem.
Cilvēkiem, kuri pašlaik domā par nekustamā īpašuma iegādi, Raitis iesaka pārliecināties par noskatītā objekta kvalitāti, apdomāt to, vai jaunā mājvieta būs ērti pieejama no transporta viedokļa, kā arī pieņemt lēmumu tikai tad, ja ir sajūta, ka dzīvoklis tiešām patīk: «Ir jābūt sajūtai, ka tajā dzīvoklī iemīlas.»
Ierobežo pašfinansējums
Atšķirīga pieredze ir Egitai no Tukuma, kura ar vīru vēlējusies būvēt māju Rīgā, bet banku prasība pēc pašfinansējuma 20-30% apmērā no kopējām būvniecības izmaksām neļāva šo ieceri realizēt. «Ne visiem ir bagāti vecāki vai citi finanšu avoti uzkrājumu izveidei. Lai arī mana alga krietni pārsniedz vidējo rādītāju valstī, vairāku desmitu tūkstošu uzkrājuma neesamības dēļ no mājas būvēšanas bija jāatsakās. Bankas nav pretimnākošas pakāpeniskai mājas būvniecībai - vēlējāmies vispirms iegādāties zemi, divu gadu laikā nomaksāt kredītu un tad plānot mājas būvniecību. Šāda pieeja ļauj mazināt risku gan bankai, gan kredītu ņēmējiem, tomēr neviena no aptaujātajām bankām nepiekrīt izsniegt kredītu zemei, pat ja tas ir privātmājas būvniecībai, nevis nekustamo īpašumu biznesam.»
Sabiedrības noskaņojums
«Kredītu tirgus ir cieši saistīts ar sabiedrības noskaņojumu, pagājušā gada vidū sajutām, ka interese par iespēju kreditēties pieauga, pēc Saeimas vēlēšanām tā nedaudz samazinājās, bet šobrīd sabiedrības optimisms stabilizējas,» Dienai norāda Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš. Viņaprāt, patlaban vēl nevar runāt par ievērojamu pieprasījuma pieaugumu, jo kredītus ņem galvenokārt drosmīgākie, par savu nākotni pārliecinātākie cilvēki. «Tie ir ļaudis, kuri savulaik pirmie izmēģināja iPhone, kurus nebaida nekas jauns. Pašlaik vēl nav pienācis īstais brīdis šo drosminieku sekotājiem, tam vajadzīga lielāka kritiskā masa. Šāds brīdis varētu pienākt šā gada vasarā, rudenī.»
Optimistiskāk ir noskaņota Nordea pārdošanas vadītāja Sandra Rasnača. «Labiem klientiem šobrīd pieejama ļoti pievilcīga kredītlikme - pat 3,5% gadā, tāpēc jūtam pieprasījuma pieaugumu. To gan bremzē ierobežots kvalitatīvu nekustamo īpašumu piedāvājums.» Ņemot vērā nekustamo īpašumu cenu kritumu un zemās kredītlikmes, pašreiz cilvēks ar stabilu algu var atļauties iegādāties vairāk kvadrātmetru nekā, piemēram, 2007. gadā. S. Rasnača uzskata, ka šogad pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem noteikti pieaugs, jo palielinās cilvēku pārliecība par savu nākotni.
Būtiskākie nosacījumi kredīta saņemšanai ir pārliecība par savu konkurētspēju darba tirgū un uzkrājumi, kas ļauj kredītņēmējam finansēt pirmo iemaksu, vēlams - neiztērējot tam visu uzkrāto. Dz. Kalniņš uzsver, ka nekustamā īpašuma tirgus pašlaik vēl ir ļoti mazaktīvs un tā apjomi aptuveni desmitkārt atpaliek no pirmskrīzes laika. Pasaules prakse liecina, ka sabiedrības uzticība savai nākotnei atgriežas aptuveni 2 gadu laikā pēc tam, kad pārdzīvota krīze.