Pašreiz VN lielākā ietekme ir starptautiskajam spēlētājam Vitol Group, kas pagājušajā nedēļā veicis vairākas darbības, kas liecina, ka Vitol negrasās padoties un zaudēt savu ietekmi Latvijas tranzītbiznesā. Proti, 4. novembrī Vitol Group nosūtījis premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) aicinājumu sākt konsultācijas par iespējamiem Latvijas-Šveices investīciju aizsardzības līguma pārkāpumiem. No Dienas rīcībā esošajiem dokumentiem izriet, ka vēstules kopijas nosūtītas arī Ģenerālprokuratūrai, biržai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, vairākām Latvijas amatpersonām, kā arī PB Starptautiskajam Investīciju strīdu izšķiršanas centram Vašingtonā un Eiropas ekonomikas un monetāro lietu komisāram Olli Rēnam. Vienlaikus Vitol Group kontrolē esošā VN vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu par kriminālprocesa sākšanu pret a/s Latvijas kuģniecība (LK) amatpersonām, tas ir, valdes un padomes locekļiem. VN pieder 49,9% LK akciju.
Vitol Group, izmantojot Kiprā reģistrēto kompāniju Euromin Holdings, 2006. gadā iegādājās 34,75% līdz tam valstij piederējušo VN akciju un, pakāpeniski pieaudzējot sev piederošo akciju portfeli līdz 49,5% VN akciju, panāca, ka par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Olgas Pētersones vietā tiek apstiprināts Vitol Group pārstāvis Saimons Bodijs. Dienas rīcībā esošajos dokumentos norādīts, ka kopumā par savā īpašumā esošajām VN kapitāldaļām investors samaksājis aptuveni 203 miljonus ASV dolāru, savukārt kopējās Vitol Group investīcijas Latvijā sasniedz 300 miljonus USD. Tagad investoriem radušās aizdomas, ka viņi Latvijā tiek diskriminēti un ir saskārušies ar negodīgu attieksmi no Latvijas amatpersonu puses. Tādēļ apsver iespēju iet uz arbitrāžas tiesu un prasīt no Latvijas piedzīt kompensāciju par Latvijas-Šveices investīciju aizsardzības līguma pārkāpumiem. Prasītās kompensācijas apmērs varētu sasniegt vismaz 130 miljonus, iespējams, pat 300 miljonus USD.
Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība), kurš bija ekonomikas ministrs laikā, kad Vitol Group privatizēja valstij piederošās VN akcijas, vēl nevarēja komentēt Vitol izredzes uz labvēlīgu arbitrāžas tiesas lēmumu. Viņš pieļauj, ka šodien starptautiskās tiesvedības draudi tiks apspriesti ar premjeru. Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka Vitol Group gatava savas intereses aktīvi lobēt Eiropas Komisijā. Iespējams, tas saistīts ar neuzticēšanos Latvijas amatpersonām.
No dokumentiem izriet, ka Vitol Group neapmierinātība galvenokārt saistīta ar situāciju LK un Latvijas institūciju, arī Uzņēmumu reģistra, bezdarbību. Proti, šīs institūcijas neesot veikušas to kompetencē esošās darbības, lai panāktu LK akcionāru sapulces sasaukšanu. Konflikts par akcionāru sapulces nesasaukšanu starp LK un tās lielāko akcionāru VN ilgst visu šo gadu. Pašreizējo LK valdi un padomi apstiprināja 2008. gada sākumā, tas ir, laikā, kad VN vēl vadīja O. Pētersone, ko uzskatīja par Ventspils mēram Aivaram Lembergam lojālu personu. Tagadējā VN valde neuzticas LK amatpersonām un vēlas panākt to nomaiņu, savukārt LK valde dažādos veidos mēģina novilcināt akcionāru sapulci, kurā varētu tikt pieņemti tai nelabvēlīgi lēmumi. No S. Bodija parakstītā iesnieguma Ģenerālprokuratūrai var noprast, ka VN ir radušās aizdomas par LK izsaimniekošanu. Proti, šogad esot notikuši vairāki no ekonomiskā viedokļa apšaubāmi darījumi, tostarp LK meitasuzņēmums LASCO Investment pārdevis tam piederošās SIA Mediju nams kapitāldaļas, pārdotas arī LK piederošās daļas vairākos citos uzņēmumos. No LK neauditētā finanšu pārskata izrietot, ka uzņēmuma zaudējumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši 25 miljonus USD, bet īstermiņa un ilgtermiņa parādsaistības pārsniedz 221 miljonu USD. VN radušās aizdomas, ka LK valde un padome ļaunprātīgi izmantojusi savas pilnvaras un iesaistījusies «vērienīgā shēmā ar mērķi izņemt no LK vērtīgus aktīvus un brīvos naudas līdzekļus». LK padomes priekšsēdētāja Māra Gaiļa domas par LK amatpersonām veltītajiem pārmetumiem nedēļas nogalē neizdevās uzzināt - viņa mobilais tālrunis bija izslēgts.