Interesants Lotes gadījumā ir fakts, ka vispirms tapa filma, nevis grāmata. Tikai pēc tās lielajiem panākumiem A. Kivirehks to nolēma pārrakstīt grāmatā. Skatoties brīnišķīgo animācijas filmu, kuras stāstu A. Kivirehks radījis kopā ar scenāristu Janno Peldmu un mākslinieku Heiki Ernitsu, droši vien ne vienam vien ir bijis jautājums, vai filmā, kuras galvenā varone ir hiperaktīva un zinātkāra kucīte, vārdā Lote, ir attēlota idille Baltijas jūras krastā. Šādu jautājumu uzdevu arī tās autoram. «Tā nav Baltija, tas ir Lotes ciems,» lakoniski atbild A. Kivirehks.
Sarežģīti tulkot
A. Kivirehks pats norāda, ka Lotes pasaule ir stipri atšķirīga no viņa ierastās literārās pasaules. Kad jautāju, kādā literārajā pasaulē viņš jūtas visērtāk, igauņu rakstnieks lūdz šo jautājumu atbildēt savam tulkotājam Guntaram Godiņam, kurš pretēji rakstniekam runā labprātāk: «Ja raksturotu, tad varētu teikt, ka Andruss apvieno mītisko domāšanas veidu ar paradoksiem un negaidītām situācijām. Viņš nebaidās improvizēt ar mitoloģiskām klišejām un pataisīt tās spožas kā varavīksnes. Tai ziņā gan valodiski, gan stilistiski ļoti smalks. Sevišķi Vīrā, kas zināja čūskuvārdus ir izmantota mitoloģijas saskare ar mūsdienu dzīvi. Kas notiek? Mūsdienu dzīve nokauj šo mitoloģisko.»
Jautāts, kā ir tulkot A. Kivirehku, G. Godiņš atbild: «Nerunājot par bērnu grāmatām, to skaitā Loti no Izgudrotāju ciema, bet par prozu un lugām, es teiktu, ka Andruss ir viens no sarežģītākajiem rakstniekiem, ko tulkot. Lai arī Andrusa valoda nav ļoti sarežģīta, viņa tekstu nevari vienkārši pārtulkot kā stāstu, kas rakstīts ikdienas valodā. Viņa teksti tiek būvēti uz igauņu tekstu tradīcijas, sākot no pamatiem, tas ir, no folkloras, un ejot cauri vēlākajai tradīcijai. Tur ir daudz parafrāžu un slēptu citātu.»
Dzīvnieki - interesantāki
Runājot par igauņu valodas tulkošanu uz latviešu, G. Godiņš norāda, ka ir lietas, kas abās valodās sakrīt, bet ir, kas atšķiras. Uzskatāmākais ir fakts, ka igauņu valodā nav dzimtes. «Mēs bieži tikai kontekstā varam uzzināt, vai tas ir vīrietis vai sieviete. Tāpēc, tulkojot no igauņu uz latviešu valodu, jārisina daudzi valodiski jautājumi,» stāsta G. Godiņš. «Bet runājot par raksturiem, mums ir diezgan līdzīga dzīve. Mums igauņu dzīve tomēr ir saprotama, tāpēc varbūt arī Lotes grāmata un filma kļuva populāra Latvijā,» viņš piebilst.
Tradicionāli pēc latviešu multenēm bērni nereti ir raudājuši, nevis smējušies. Tikai pēdējā desmitgadē nākušas dzīvespriecīgākas animācijas filmas. Filma Lote no Izgudrotāju ciema ir ideāla pasaule pat pieaugušajam, un, noskatoties šo dzīvespriecīgo un spraigo filmu, garastāvoklis uzlabojas, nevis pārņem grūtsirdība vai melanholija. «Arī Igaunijā ir skumjas filmas. Bet bērnu filmai jābūt priecīgai,» negaidīti pasmaidot, atbild autors. Mazliet provokatīvi pajautāju A. Kivirehkam, vai arī viņš pats ir tikpat priecīgs kā Lotes pasaule. Smaids jau ir pazudis, kad autors atbild: «Es domāju, ka Lotei ļoti liels ieguvums ir Heiki Ernitsa zīmējumi. Tie ļoti daudz devuši šai grāmatai un filmai.» Tad vēl pēdējais jautājums, pirms rakstnieks dodas saņemt balvu uz Jauno Rīgas teātri, - kādēļ Lotes centrālie tēli ir suņi un citi dzīvnieki, nevis cilvēki? «Mēs kopā nolēmām, ka dzīvnieki ir interesantāki,» atbild rakstnieks. Un reizēm runātīgāki - gribētos piebilst.