Saeimas sēdē piedalījās visi atjaunotās Latvijas prezidenti. Vaira Vīķe-Freiberga pēc tam žurnālistiem atzina: «Prezidents ir savas valsts simbols. Ja mēs cienām un respektējam savu valsti, tad mums ir arī jāciena likumīgi ievēlētais savas valsts prezidents.» V. Vīķe-Freiberga novēlēja A. Bērziņam, lai izdodas atgūt atpakaļ Latvijā tos cilvēkus, kuri no mūsu valsts ir aizbraukuši. Tā bija arī viena no jaunā prezidenta vēlmēm. «Nav pieļaujama cilvēku šķirošana pēc tautības, reliģijas un uzskatiem. Prezidenta uzdevums ir apvienot sabiedrību, un tā būs viena no manām darba prioritātēm,» raksturojot galvenos uzdevumus, teica A. Bērziņš. Viņš arī vēlas lauzt priekšstatu, ka prezidents ir tikai «tēls un simbols, bet tie ir Ministru kabineta uzdevumi». Viņš apņēmies pierādīt, ka arī ar prezidenta rīcībā esošajiem varas instrumentiem valsts labā varot izdarīt daudz.
Jaunais prezidents ir nācis amatā, piedāvājot vairākas pārmaiņas. Prezidenta zvēresta nodošanas diena nesākās ar ekumenisko dievkalpojumu, kā tas bijis agrāk, kad pienākumus sāka pildīt viņa priekšgājēji. Šajā dienā prezidentam nebija līdzās dzīvesbiedres Daces Seisumas, ar kuru viņš oficiāli pirms nedēļas ir apprecējies. A. Bērziņš atteicās arī no inaugurācijas svinībām. Sarunā ar mediju pārstāvjiem prezidents paskaidroja: «Mana darba sākumā nav loģiski rīkot lielus balles pasākumus. Ja būs rezultāti mums kopā, tad arī mēs rīkosim, un tur būs arī mana kundze.» Prezidenta dzīvesbiedre piedalīsies tikai tajos pasākumos, kur tas būs obligāti nepieciešams. A. Bērziņš arī esot noskaidrojis, ka dievkalpojums «ir obligāts un nepieciešams tikai valsts svētkos». Viņš nolēmis savu algu atvēlēt ar izglītību saistītiem mērķiem. Pirmā mēneša atalgojumu valsts augstākā amatpersona plāno ziedot savai pirmajai skolai Nītaurē, uz kuru devās piektdienas pēcpusdienā. Otrā mēneša ienākumus A. Bērziņš gatavojas pārskaitīt Siguldas ģimnāzijai.
Latvijas Televīzijas tiešraidē visi iedzīvotāji varēja vērot zvēresta nodošanu un arī to, kā pie Rīgas pils A. Bērziņš pārņēma atslēgas no V. Zatlera. Tajā brīdī, kad LTV ekrānā bija redzama V. Zatlera iznākšana no pils, A. Bērziņš pie Saeimas iesēdās mašīnā, lai dotos uz jauno darba vietu. Tiešraidē bija redzams, ka pēc pāris minūtēm jau abi prezidenti satikās. Uz LTV pārraides vadītājas lūgumu komentēt jaunās nianses šīs dienas darba kārtībā bijusī Valsts prezidenta protokola vadītāja Evija Ķēniņa atzina, ka nav tādu normu, kas paredzētu prezidenta dzīvesbiedres klātbūtni šajā dienā. Prezidents var arī pats noteikt, vai vēlas ekumenisko dievkalpojumu, vienoties par to ar augstāko garīdzniecību. Prezidenta inaugurācijas ceremonija ir savstarpējas cieņas izpausme tām sabiedrības grupām, ar kurām prezidents kopā strādās. Šajā svinīgajā pasākumā, noliecot galvu, prezidents atzīst savas tautas pārstāvjus, stāstīja protokola pārzinātāja. Viņa pieļauj, ka ar šiem cilvēkiem prezidents tiksies turpmākajās darba gaitās, kad arī notiks iepazīšanās un cieņas izrādīšana.
Ar deputātiem, diplomātiem un citiem Saeimas sēdes viesiem A. Bērziņš sarokojās parlamenta Sarkanajā zālē, kur visi pacēla glāzi šampanieša. Pēc tam A. Bērziņš nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, un pirmo reizi kopā pie pieminekļa devās visu varu pārstāvji - arī Saeimas, valdības un tiesībsargājošo iestāžu vadība, kas simboliski iezīmēja augstāko varu sadarbību. Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks Juris Ciganovs, lūgts pastāstīt par prezidenta solījuma nodošanas ceremoniju Latvijas brīvvalsts laikā, sacīja, ka visi demokrātiski ievēlētie prezidenti - Jānis Čakste, Gustavs Zemgals un Alberts Kviesis - solījumu ir devuši drīz pēc ievēlēšanas amatā. J. Čakste solījumu ir devis valsts svētkos 18. novembrī un tūlīt devies uz Esplanādi pieņemt karaspēka parādi. Pēc J. Čakstes aiziešanas mūžībā G. Zemgals bija kā kompromisa figūra un vēlēšanu laikā pat nebija parlamentā, bet savā notāru kantorī. Taču tās pašas dienas vakarā viņš jau devis solījumu. Prezidents Kārlis Ulmanis, kurš pats izdeva rīkojumu par pienākumu pārņemšanu un nebija demokrātiski vēlēts, solījumu nav devis, teica vēsturnieks. Pirms prezidenta vēlēšanām 2007. gadā Saeima pieņēma prezidenta ievēlēšanas likumu, kurš noteica, ka prezidents ir jāievēl ne vēlāk kā mēnesi pirms stāšanās amatā, lai tam varētu sagatavoties. A. Bērziņu Saeima ievēlēja 2. jūnijā. Telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes piedāvātā pētījumu aģentūras TNS Latvia aptauja liecina, ka tikai 16% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka A. Bērziņš spēs sevi parādīt kā labs un neatkarīgs prezidents.