_ Burtiski pirms pāris nedēļām Hamburgas baleta mākslinieciskais vadītājs Džons Neimeiers iecēlis Annu Lauderi Hamburgas baleta pirmās solistes godā.
Visaugstākā pakāpe
«Vadošā soliste (First soloist, Principal soloist) ir augstākā pakāpe. Mēs esam 60 dejotāju, no tiem vadošie solisti ir piecas balerīnas un septiņi baletmākslinieki. Dž. Neimeiers vēro, cik perspektīvs ir dejotājs, cik viņš var izturēt, cik liels ir gribasspēks. Edvīns šo statusu ieguva jau pagājušajā gadā,» paskaidro Anna Laudere.
Būs pagājis jau gads, kopš viņa nav bijusi Latvijā. Lai gan gribētos atbraukt vismaz pāris reižu gadā. Divi gadi garām, kopš viņa pēdējo reizi šeit redzēta uzstājamies. Arī toreiz - Baleta zvaigžņu festivālā Jūrmalā. Šajos divos gados Annai Lauderei bijis daudz jaunu lomu gan Neimeiera, gan Balančina un Džeroma Robinsa baletos. «Īpaši interesanta un bagāta bija pagājusī sezona. Mums kaut kā ļoti ātri viss notiek, ir ļoti daudz izrāžu, katru gadu kaut kas jauns un interesants,» balerīna stāsta.
Mūsu Operas baletzālē, kur Anna un Edvīns patlaban trenējas katru dienu, uz grīdas ir četri manāmi padiluši baletkurpju pāri. Anna paskaidro, ka dažreiz vienā mēģinājumā notriec divus pārus. Gadoties arī, ka baletkurpes jāmaina izrādes vidū. Hamburgas baletā gadā jāsagatavo un jānodejo 120 izrāžu, tiek nodeldēts 120-200 baletkurpju. Par laimi, tās dod teātris, citādi skaits būtu jāreizina ar viena baletkurpju pāra cenu - aptuveni 20 eiro. «Uz Rīgu paņēmu 13 pāru, bet tagad redzu, ka par maz,» Anna pasmaida. Ja to prasa horeogrāfija, viņa dejo arī ar basām kājām.
Uz Hamburgu Anna devās pirms 12 gadiem mācīties Hamburgas baletskolā. Jau pēc diviem gadiem viņa pieņemta Hamburgas baleta trupā. «Tēvam bija labi draugi Hamburgā, viņi ieteica šo ceļu. Man toreiz bija 16 gadu, un es biju sešus gadus nomācījusies Rīgas Horeogrāfijas skolā. Pirmie divi gadi bija šausmīgi grūti, jo pēc dabas esmu ģimenes cilvēks un ļoti gribējās mājās. Mums ir lauku mājas Miķeļtornī, vienmēr par tām domāju. Taču pie visa pierod. Ja zina, ko grib,» atzīst Anna Laudere. To, ka vēlas dejot, Anna sajutusi jau agrā bērnībā - četru gadu vecumā, kad sākusi dejot Dzintariņā. Ļoti paticis arī zīmēt, tāpēc ilgi šaubījusies starp zīmēšanu un dejošanu. Paretam viņa zīmējot arī tagad. Kaut ko nesaprotamu, abstraktu.
Mazāk ir vairāk!
Kādu Annai nācies iepazīt Neimeieru, kuru pasaule pazīst tikai pēc viņa veidotajiem baleta darbiem? «Viņš var strādāt no rīta līdz vakaram. Viņš nežēlo ne sevi, ne citus, jo pats tā pieradis strādāt. Reiz atbrauca no Ņujorkas un ar visu ceļasomu ieradās strādāt ar mums mēģinājumu zālē. Viņš dod brīvību dejotājiem, bet tajā pašā laikā māk ievadīt pareizā virzienā. Viņš man ir iemācījis, ka mazāk ir vairāk!» Anna Laudere raksturo slaveno horeogrāfu.
Ko nozīmē šī vārdos paradoksālā atklāsme? «Tas ir visbūtiskākais, ko esmu iemācījusies. Ik pa brīdim neko nedarīt uz skatuves ir daudz vairāk nekā rādīt ar lieliem žestiem. Tas man bija lielākais atklājums. Dažreiz daudz vairāk var izpausties bez ierastajiem baleta žestiem, ja vien pats tici tam, ko tu dari. Ar to viņš sāk: uz skatuves jābūt sirdij, personībai un jātic tam, ko dari.» To, kas pārdzīvots dzīvē, ir jāprot atklāt uz skatuves. Neimeiers ļoti bieži apstādina dejotājus un saka: «Es neticu tam, ko tu dari! Vai tu pati tici tam, ko dari?» Dažreiz tas beidzas ar asarām, taču «caur asarām gājuši visi baletdejotāji. Galvenais ir rezultāts. Lai to sasniegtu, bieži gadās nostrādāt četras nedēļas bez brīvdienām no rīta līdz vakaram. Tas ir dzīvesveids. Tas jāmīl. Tas nevar būt vienkārši darbs. Ja tas nav sirds darbs, tas kļūst neizturams. Visi, kas pie mums atnākuši, brīnās: kā jūs tik daudz varat strādāt? Daudzi arī neiztur šādu slodzi, katru gadu no trupas aiziet 8-10 dejotāji.»
Annai Lauderei drīz sāksies jau 10. sezona šajā trupā, pēc diviem gadiem jubileju svinēs pats Hamburgas balets, kuram apritēs 40 gadu. Gaidāms liels pasākums un krāšņs repertuārs divās trijās izrāžu piesātinātās nedēļās. No izdejotajiem Neimeiera baletiem Annai Lauderei īpaši pie sirds ir Kaija pēc A. Čehova lugas. «Tas man pašai ir pārdzīvojums divu stundu garumā,» viņa atzīst. Dziļu pārdzīvojumu sniegusi arī Dezdemonas loma.
Karalis un otrais es
Baletā Gulbju ezers Anna Laudere atveido Balto gulbi. Dzintaros viņas un Edvīna Revazova izpildījumā redzēsim adagio no šī baleta. Kāda īsti ir Neimeiera versija? «Viņam tas ir stāsts par karali, kurš ļoti mīlēja gulbi. Taču viņam bija problēmas ar savu otro es, ko Neimeiers parādījis kā melno tēlu, kas seko visa baleta garumā. Sākumā karali un viņa dubultnieku dejoja dvīņi, tas izskatījās ļoti iespaidīgi - it kā sekotu tas pats cilvēks!» Karalim būtu jāprec princese Natālija, taču viņš aiziet uz baleta izrādi Baltais gulbis un iemīlas dejotājā. To redzot, Natālija pati ierodas uz balli gulbja kostīmā...
Annai un Edvīnam šogad daudz sanācis dejot kopā, ne tikai Gulbju ezerā. No vienas puses, dejot kopā dzīvesbiedriem ir grūtāk, no otras - vieglāk. «Grūtāk ir mēģinājumos, jo gadījumos, kad ir stress un slikts garastāvoklis, kolēģim neatļautos pateikt to, ko var tuvam cilvēkam. Toties izrādē ir vieglāk, dabiskāk.»
Ko tad, kad baleta festivāls Jūrmalā būs garām? Anna priecīgi stāsta, ka abi ar Edvīnu varēs beidzot izbaudīt atvaļinājumu. «Aizbrauksim uz Miķeļtorni, kur pagājusi mana bērnība. Klusums, jūra blakus, no otras puses - upe un mežs. Ko vēl var gribēt?» Anna priecājas, ka varēs divas nedēļas staigāt gar jūru un mežā lasīt ogas un sēnes, kas joprojām viņai ir īpaši iemīļota nodarbe.
festivāls