Uzkrāt nav iespējams
Skolotāja Alda K. no Kuldīgas
Aptiekāre piezvana...
Uz kā rēķina taupu? Uz zāļu rēķina naudu netaupu, jo netālu no mums dzīvo aptiekārīte, viņa piezvana, ja vajadzīgajām zālēm ir atlaide. Audzēju savus dārzeņus, tādā veidā ietaupot uz pārtikas rēķina, jo tiek taisītas zaptes, sulas, sautējumi. Audzēju bites, man sanāk medus bez E vielām. Ja runā par naudu, sen esmu noguldījis to uz procentiem. Pērku tās pārtikas preces, kurām ir atlaide. Cenšos iegādāties klienta kartes, kas nodrošina atlaides.
Staņislavs no Daugavpils
Gan izdzīvosim
Latvijas pensionāram jau daudz nevajag, visu dzīvi esam nevis dzīvojuši, bet izdzīvojuši. Pieticīgs ēdiens, bet veselīgs, tad jau arī veselība nepasliktināsies, un tas nozīmē, ka pietiks ar zāļu tējiņām. Par ūdensvadu nav jāmaksā, spainis rokās, un uz priekšu! Malciņai visu gadu tiek atlikta naudiņa, tāpēc siltums arī būs. Gan jau izdzīvosim!
Zinaīda
Ekonomēt nozīmē būt vērīgam
Jāmācās ekonomēt ar sīkumiem: uzvārīt tik ūdens, cik tiešām nepieciešams, izslēgt elektrospuldzes, kad tās nav vajadzīgas, izmazgāt traukus ar karstu ūdeni, aizlīmēt logus, aiziet kājām, nevis braukt utt. Katra darbība ekonomē santīmus, bet, ja saskaita kopā, sanāk jau lati. Gada laikā var sanākties jau pat pāris desmiti! Ekonomēt nozīmē būt vērīgam, to var katrs.
Anita, pensionāre no Dagdas
Palīdz lauku māja
Mēs līdzekļus zālēm netaupām, jo tās ir jālieto. Parasti atkrīt dažādi sabiedriskie pasākumi, par kuriem ir jāmaksā. Lai gan esam divas reizes saņēmuši sociālo palīdzību - tā tiešām ļoti palīdzēja, ir grūti. Par dzīvokli ir jāmaksā ļoti daudz. Taupām ūdeni, elektrību. Nav receptes, kā ietaupīt, lai nebūtu grūti, taču mums ļoti palīdz mūsu lauku māja, kurā dzīvojam vasarā. Ir arī pašiem savs dārziņš, kurā aug viss nepieciešamais, lai varētu paēst vēl ziemas sezonā.
Viktors un Velta,
pensionāri
Nauda sadalīta
Es taupu pilnīgi uz visu, gan zālēm, gan pārtikai, gan sadzīves precēm, kā arī papildus, lai sanāktu par komunālajiem maksājumiem. Cenšos nelietot daudz ūdens, elektrības. Vienmēr pārdomāju, kā tērēt pēc iespējas saprātīgāk. Naudu vienmēr sadalu daļās - īrei, pārtikai, nebaltai dienai un neparedzētiem gadījumiem. Man ir ļoti paveicies, ka pašai ir savs dārzs, kurā audzēju pārtiku: augļus, dažādus zaļumus, kartupeļus. Dārzeņus var turēt pagrabā, un līdz pavasarim man ir ko ēst.
V. D. Liepājā
Gribētos avīzes, žurnālus
Palūdzu meitai, lai internetā apskatās, kādos veikalos noteiktām precēm ir atlaide. Uztaisu sarakstu un pensijas dienās braucu iepirkties uz pilsētu. Pērku subproduktus (kauliņus, aknas), jo tie ir lētāki par gaļu. Ļoti pārdomāju ēdienkarti, piemēram, ja vāru zupu no vistas, gaļu izmantoju, pagatavojot mērci kartupeļiem. Grāmatas lasīt ņemu no bibliotēkas, arī avīzes un žurnālus nepērku.
Helga, pensionāre Talsos
Netieku uz Rīgu
Knapinos. Mēnesī zālēm vajag 112 latu, bet visam nepietiek. Pērku lētāku, ar atlaidēm. Gribētos abonēt kādus žurnālus, avīzes, bet iztieku ar Neatkarīgajām Tukuma Ziņām. Nevaru iegādāties jaunu veļas mašīnu. Gribētos aizbraukt ceļojumā, bet pat nokļūšana uz Rīgu sagādā grūtības.
Ausma, pensionāre no Tukuma
Bagāts tas, kuram pietiek
Četrdesmit gadu esmu nostrādājusi par inženieri, mana pensija ir tikai 160 latu. Bet bagāts ir tas, kuram pietiek. Vīrs ir invalīds, bet kaut kā iztiekam, jo mums nav lielu prasību. Pieticīgi ēdam - mani neinteresē gaļa, galvenais, lai ir zupu no kā uzvārīt. Ēdu tikai divreiz dienā - varbūt Dievs nedod apetīti. Rudenī nopērku kartupeļus, ko glabāt visai ziemai. Vienmēr vajag atcerēties, kā dzīvoja tie, kurus izsūtīja uz Sibīriju... Varētu jau iet, prasīt maznodrošinātā pabalstu, bet mūsu ģimene vienmēr bijusi lepna. Uzskatu, ka tas ir pazemojoši kādam kaut ko lūgt. Tie pensionāru lūgumi jau ir tik savtīgi un egoistiski... Ja sakārtotu valsti, nevienam nekas nebūtu jālūdz. Jo valstī ir līdzīgi kā ģimenē - ja tajā nav kārtības, ģimene sabrūk. Arī valsts var sabrukt, ja nebūs kārtības.
Aina
Nav jānokar deguns
Ietaupīt var uz visu, ja vien ir izdoma. Krējuma vietā pie salātiem lieku kefīru, gaļas vietā novāru zirņus un pupas - piecepu sīpoliņu. Vasarā kotletes gatavoju pat no kāpostiem un burkāniem. Pārtika jau pensionāram ir visdārgākā, bet saimnieciska kundze ar iemaņām virtuvē izdzīvot un ietaupīt pratīs. Jāsavāc ogas, skābenes, zaļumi, jāsaliek saldētavā. Jāsakaltē āboli, jālasa sēnes. Sen esmu atmetusi savu kādreizējo nepatiku pret humpalām - tagad par 30 santīmiem var nopirkt tādas kleitas kā modes dāmai. Bet rudens vakaros ņemu, izārdu vecus džemperus, sakombinēju dzijas un noadu jaunu vesti - koši! Domāju, ka viss ir cilvēkā pašā, viņa attieksmē pret dzīvi un situāciju. Es visu pieņemu ar humoru. Pasmejos par sevi kopā ar draudzenēm, un tad tā taupīšana nemaz tik bēdīgi neizskatās.
Baiba Rīgā