latviešu operdziedātāja Vācijā
Kad mūsu Operā iestudēja «zviedru Karmenu», kontraktā bija prasība dziedāt vietējā valsts valodā. Man piedāvāja Mikaēlas lomu, bet man kā māksliniecei būtu absolūti neinteresanti dziedāt franču operas partiju latviešu valodā. Ja tā būtu latviešu opera, tā būtu cita lieta. Ja atjaunotu Romualda Kalsona Pazudušo dēlu, es būtu pirmā, kura atkal pieteiktos dziedāt! Jo: 1) tā ir ļoti laba mūzika, 2) tā es varu paust savu patriotismu, 3) tas bija labs, skaists uzvedums, kuram speciāli apguvu un 2000. gadā atbraucu nodziedāt Ilzes lomu. Toreiz man bija sajūta, ka daru labu savai valstij. Taču pēc pāris izrādēm operu noņēma no repertuāra, jo nāk maz skatītāju, nepērk biļetes. Acīmredzot esam kosmopolīti, kas savējo īpaši negrib. Bet ar ko Latvija spēj būt stipra pasaulē? Tikai ar mūziku un sportu. Krišjānis Norvelis,
LNO solists
Esmu dziedājis visās latviešu operās, kuras iestudētas manas karjeras laikā: Romualda Kalsona operā Pazudušais dēls un Alfrēda Kalniņa Baņutas koncertuzvedumos, bērnu operās, Ilonas Breģes operā Dzīvais ūdens, Ērika Ešenvalda - Augļu koks ir Jāzeps, operstudijas Figaro iestudējumā - Jāņa Kalniņa Hamletā. Ļoti interesanti. Tieši valodas dēļ jūtu radniecību ar komponista domāšanu, pasaules izjūtu. Latviešu operās konkrētāk izjūtu mūziku: tā uzrunā ļoti īpaši, un ir smalkas nianses, ko nesajūtu itāļu u.c. operās. Uzrunā oriģinālas krāsas, dziedot sajūtu emocionālu saiti. Dievlodziņš Vilkaču mantiniecē ir ļoti krāsaina vokālā partija. Viņam piemīt visas latvieša īpašības: skaudība, nenovīdība. Īsts patriarhāls saimnieks, sagājis sviestā ar uzskatiem, un līdz ar viņu nomirst viss vecais laiks, vecā domāšana. Man šī opera ļoti patīk, jo tajā nav nekā lieka: lakoniski, skaidri muzikāli raksturoti tēli, ļoti laba instrumentācija. Viesturs Kairišs,
režisors
Mani latviskais pievelk mentālajā līmenī, tā man nav tukša skaņa. Noteikti gribētu iestudēt Imanta Kalniņa Spēlēju, dancoju (1977. gads). Ierakstā lielu iespaidu atstāja Kārlis Zariņš Tota lomā. Viņam ir īpaša balss, un man tas ir liels zaudējums, ka neesam radoši sastapušies. Ļoti patīk Raiņa luga Imanta Ziedoņa interpretācijā: romantiska, spriega, filozofiska. Vēriens ne pa jokam: Nīčes kods, Tots kā pretnis visam - labam, ļaunam -, pret Dievs, pret cilvēks. Transcendentāls, īsts kultūrvaronis. Raiņa sižeti ir ļoti libretiski: pārdabiskais, dažādu pasauļu savienojumi operā strādā. Varētu veidot mūsdienīgu interpretāciju, un domāju, ka Imanta Kalniņa gadījumā arī skatītāju netrūktu. Piedalos Artura Maskata topošās operas Valentīna (par kinozinātnieces Valentīnas Freimanes dzīvi) gatavošanā Rīgas - Eiropas kultūras galvaspilsētas programmai 2014. gadā.