Neputns, 2011
Uldis Bērziņš: «Korāns nu jau trīspadsmit ar pusi gadsimtus ir atzīts par arābu kultūras Pamattekstu, un arī kristīgie arābi, kas nebūt nevairās iesaistīties teoloģiskās diskusijās ar saviem ciltsbrāļiem, mūsdienās diezgan vienprātīgi atzīst, ka Muhammeda atnestie raksti ir «arābu valodas dvēsele» vai «mūsu nācijas sirds». Taču islāma kultūrvēsturiskā nozīme sniedzas tālu pāri «cildenās nācijas» apdzīvotajai pasaules daļai, «arābu pasaulei». Korāna tekstu papildina paša tulkotāja ievads un komentāri, islāma kultūras pētnieka Jāņa Ešota zinātniskie komentāri un attēli no Bursas piektdienas mošejas (Lielās pulcētavas). Mākslinieks Juris Petraškevičs.
Dzintars Sodums. Virtuves piezīmes
Mansards, 2011
Par godu rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma 89. dzimšanas dienai iznākušajā krājumā apkopotas rakstnieka domas un aforismi: trāpīgi, ironiski un filozofiski izteicieni par Latviju un latviešiem, Dzintaram Sodumam pašam par sevi, valodu, literatūru, tulkošanu un mūsu rakstniekiem, par izglītības jautājumiem, reliģiju, politiku un pat par alkoholismu. Izteicieni sarakstīti ASV un Latvijā no 1990. līdz 2007. gadam. Dzintara Soduma prātulas atlasījusi Nora Ikstena, sakārtojusi Gundega Blumberga, māksliniece - Elita Šica-Vāvere.
Eduards Anderss. Latviešu vidū holokausta laikā
Jumava, 2011
Hitleriskās okupācijas un holokausta laika pārdzīvojušā patiess, skarbs atmiņu stāsts. Eduards Anderss (Alperovičs) ir dzimis 1926. gada Liepājā. 1941. gada jūnijā viņš tikko izbēg no izsūtīšanas uz Sibīriju, bet, vāciešiem okupējot Latviju, būdams ebrejs, nonāk nāves briesmās. Tēvs viņu izglābj ar pārdrošu blefu: nepatiesi apgalvojot, ka Eduarda māte nav ebrejiete, bet gan ebreju ģimenē uzaudzināta atradene. Tas viņu padara par pusebreju ar pagaidu tiesībām dzīvot un strādāt starp latviešiem. No 1955. līdz 1991. gadam viņš strādā par ķīmijas profesoru Čikāgas Universitātē un nododas meteorītu un Mēness akmeņu izpētei. No angļu valodas tulkojis Pēteris Bolšaitis.
Ilgvars Butulis. Sveiki, aizsargi!
Jumava, 2011
Vēsturnieks profesors Ilgvars Butulis plašajā pētījumā vispusīgi analizē LAO izveidošanos 1919. gadā un tās likvidāciju 1940. gadā. Autors apskata tās sarežģīto, pretrunīgo raksturu, pozitīvās un negatīvās puses. Autors analizē aizsargu vēsturi starptautiskā kontekstā, jo šādas paramilitāras organizācijas darbojās ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā - Suojeluskunta Somijā, Kaitselit Igaunijā, Šauliu Sajunga Lietuvā, Zwiazek Strzelecky Polijā. Aizsargi... XX gadsimta 20.-30. gados vislielākā, vispretrunīgākā, visdaudzšķautņainākā sabiedriskā organizācija Latvijā. Aizsargi tikuši slavēti, loloti un favorizēti, pelti, nīsti un lamāti. Saukti gan par Latvijas sargiem un nacionālisma bruņiniekiem, gan par reakcionāriem fašistiem un Latvijas demokrātijas kapračiem.