Atgriežoties mūsdienās, piezemējamies Briselē, Eiropas Savienības galvaspilsētā. Te ir otra Bābele, kur katru dienu sastopas 23 Eiropas Savienības oficiālās valodas, kur tulki un tulkotāji ik dienu nopūlas, lai sanāksmes, konferences, web tīmekļa lapas pārtulkotu latviešu valodā un no latviešu - citās mērķvalodās. Eiropas Komisijas tulkošanas ģenerāldirektorātā strādā 65 latviešu tulki, no kuriem 61 tulko Luksemburgā un četri Briselē. Turklāt daži no viņiem kā ārštata tulki atrodas Rīgā vai citās pasaules vietās.
Jāklausās un jārunā
Kļūt vai nekļūt par tulku? Ieva Zauberga ir Eiropas Komisijas Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāta latviešu tulku nodaļas vadītāja. «Mēs nodrošinām mutisko tulkošanu Komisijas, Padomes, Ekonomisko un Sociālo lietu komitejas, kā arī Reģionu komitejas sēdēs,» stāsta Ieva. Eiropas Parlamentam un Tiesai ir savs tulkošanas dienests. ES institūcijās kopā strādā 25 štata mutiskie tulki, kā arī ap 40 ārštata tulku. ES institūcijās rakstiska un mutiska tulkošana tiek stingri nošķirtas, un tās nodrošina atsevišķi dienesti. «Ikdienā mēs nodarbojamies ar sinhrono tulkošanu, kas nozīmē, ka strādājam tulkošanas kabīnēs un tulkojam vienlaikus ar runātāju. Secīgā tulkošana, kad tulks atrodas blakus sēdes dalībniekiem, vispirms noklausās runātāju un tikai pēc tam pārtulko dzirdēto, mūsu ikdienas darbā ir reta parādība,» atklāj Ieva. Izņēmumi esot divpusējās sarunas par konkrētiem specifiskiem jautājumiem, piemēram, zivju nozvejas kvotām. Tulku ikdiena ir ļoti daudzveidīga, jo sēdes pēc satura skar visdažādākos jautājumus, piemēram, veterināras slimības, mantošanas tiesības, dzelzceļa pārvadājumus, migrāciju, policijas sadarbību, pārtikas drošumu, vides jautājumus utt. «Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai latviešu valoda ES institūcijās tiktu lietota un atpazīta un lai Latvijas delegāti šeit varētu strādāt savā dzimtajā valodā,» saka Ieva.
Tomēr valoda ir tikai instruments, mutiskās tulkošanas uzdevums ir galvenās domas izteikšana citā valodā. Daudz cilvēku svešvalodās runā ļoti labi, bet tikai daži prot labi tulkot. Tā ir prasme, kas jāapgūst. Mutiskā tulkošana nav tulkošana vārdu pa vārdam, bet gan ziņas saņemšana vienā valodā un tās pārraidīšana mērķvalodā. Mutiskajā tulkošanā tulki pakļauti lielam spiedienam. Viņiem jāklausās un jārunā vienlaikus, tāpēc klausīšanās norit pēc atlases principa, koncentrējoties uz ziņojuma galveno ideju, nevis uz vārdiem.
Palīdz cilvēkiem saprasties
«Visiem tulkiem patīk valodas. Pārsvarā katram ir divas darba valodas, visbiežāk angļu un franču vai angļu un vācu,» saka Ieva Zauberga. «Taču visi turpinām apgūt arī jaunas valodas - itāļu, spāņu, nīderlandiešu, grieķu un citas, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku valodu pārklājumu latviešu kabīnē. Mums izveidojusies laba komanda.» Mūsu tulki šobrīd var apmierināt pieprasījumu pēc latviešu tulkojuma dažādās darba grupās, tomēr vēl aizvien vajadzīgi arī jauni tulki, īpaši ņemot vērā Latvijas prezidentūru 2015. gadā. Tiem, kuriem patīk valodas un ir interese strādāt par tulku starptautiskā vidē ES institūcijās, jānokārto akreditācijas eksāmens. Vislabāk tam palīdz sagatavoties Latvijas Universitātes Konferenču tulkošanas maģistrantūras programma. Šī gada 18. un 19. jūlijā notiks iestājpārbaudījumi.
Ieva, tāpat kā citi viņas kolēģi, par tulci ES institūcijās sāka strādāt jau 1996. gadā pēc veiksmīgi nokārtota akreditācijas testa. «Kā tulcei man bijusi iespēja piedalīties Latvijas eirointegrācijas procesā no pašām pirmajām dienām, sākot ar iestāšanas sarunām un līguma parakstīšanu.» Uz Briseli viņa pārcēlās 2004. gadā. «Tulka darbs man ļoti patīk, jo ir iespēja piedalīties dažādos pasākumos un aizvien uzzināt kaut ko jaunu. Patīk vērot cilvēkus un apgūt jaunas valodas, kurām līdzi nāk arī jauna kultūras pieredze,» saka Ieva. Viņa atzīst, ka tulka darbā mēdz būt arī daudz stresa, jo nekad nevar paredzēt, kā rīkosies un ko teiks pasākumu dalībnieki. Tas nozīmē, ka vienmēr jābūt labā formā un nekad nav garlaicīgi.