(Jaunā laika piedāvātais modelis)
Finansējumu veido fonds, kurā nonāk valsts budžeta dotācijas un komersantu iemaksas sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas valsts nodevas formā.
Apvienotā iestāde ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša atvasināta publiska persona, kas nozīmē neatkarību funkciju pildīšanā un lēmumu pieņemšanā.
Kopējais apvienošanas ietaupījums būtu Ls 603 000. No tiem Ls 203 000 ietaupa uz padomes locekļu algām, Ls 250 000 - atbalsta funkcijām, Ls 150 000 dod departamentu optimizācija.
Nespējot panākt vienošanos koalīcijas padomē, tuvāko nedēļu laikā valdībai būs jāizskata Jaunā laika virzītais plāns par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) un Konkurences padomes (KP) apvienošanu. Realizējot šo plānu, gadā varētu ietaupīt vairāk nekā pusmiljonu latu, aprēķinājusi Ekonomikas ministrija. Pret šo ideju ir pats regulators, valdošās koalīcijas partijas, norādot, ka apvienojamo iestāžu funkcijas ir pārāk atšķirīgas. Galvenais iebildums ir, ka regulators uzrauga monopoluzņēmumus, kas nestrādā konkurences apstākļos, bet KP tieši pretēji - nodarbojas ar tirgus regulēšanu konkurences apstākļos. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) šos iebildumus uzskata par nepamatotiem, jo vismaz septiņās Eiropas valstīs konkurenci uzraugošās iestādes pilda arī regulatora funkcijas. Tajā skaitā arī kaimiņos Igaunijā.
A.Kampars pieļauj, ka atsevišķu koalīcijas partneru iebildumi ir politiski motivēti, jo «šobrīd jebkuram redzams, ka virzām idejas par valsts pārvaldes samazināšanu, bet sastopamies ar pretreakciju». ZZS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Roze, kurš ir pret KP un regulatora apvienošanu, jebkādu politisko zemūdens akmeņu esamību noliedz.
Regulatora un KP apvienošanas pretinieki uzskata, ka regulatoram drīzāk varētu pievienot to valsts iestāžu funkcijas, kas arī «darbojas regulēšanas jomā», Dienai norādīja SPRK Preses dienests. Piemēram, Elektronisko sakaru direkciju un Valsts dzelzceļa administrāciju, kā arī elektronisko sakaru tirgus regulēšanas funkcijas, kas pašreiz uzticētas pašvaldību lietu ministrijai.
Pret šo papildu funkciju pievienošanas ideju nav arī Jaunais laiks, taču neviena valsts iestāde vai partija nav sīkāk analizējusi, vai tas ir juridiski iespējams un kādi būtu ieguvumi. Tieši pretēji, pretrunas ir arī apvienošanas idejas pretinieku vidū.
Kaspara Gerharda (TB/LNNK) vadītā Satiksmes ministrija (SM), kuras pārraudzībā ir Elektronisko sakaru direkcija un Valsts dzelzceļa administrācija, nevarēja pateikt, vai būtu gatava šo iestāžu funkcijas nodot regulatoram. SM preses pārstāve Inga Spriņķe skaidroja, ka šāds jautājums ministrijā savulaik skatīts, taču konkrēts lēmums nav pieņemts, jo nav pamatojuma to darīt. Abas iestādes netiekot finansētas no valsts budžeta un arī ar tiešu tarifu noteikšanu nenodarbojas.
Šim apgalvojumam nepiekrīt M.Roze, kurš pirms pāris nedēļām koalīcijas padomē ierosināja regulatoram pievienot arī citas valsts iestādes ar līdzīgām funkcijām. Viņš uzskata, ka galvenais ieguvums būtu neatkarība, jo patlaban Elektronisko sakaru direkcija un Valsts dzelzceļa administrācija kontrolē uzņēmumus, kuriem Satiksmes ministrija ir kapitāldaļu turētāja.
Pašvaldību ministrs Edgars Zalāns (TP) ar preses sekretāres starpniecību norādīja, ka par lietderīgu uzskata KP apvienošanu ar patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm. Iespēja, ka daļu savu funkciju Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija varētu nodot regulatoram, ministrijā vispār nav skatīta.
Neoficiāli izskanējis, ka apvienošana arī varētu būt veids, kā nesāpīgāk atbrīvoties no SPRK vadītājas Valentīnas Andrējevas, kuras hobijs ir azartspēles, jo apvienotajai struktūrai paliks kāds viens vadītājs. Šajā pavasarī viņa būtībā presei tā arī nespēja paskaidrot, kā radies viņas 200 000 latu lielais parāds, kas norādīts viņas valsts amatpersonas ienākumu deklarācijā.