Kā jau varēja sagaidīt, triecientempos un ar zināmu slepenības devu top nākamā gada budžets. Kaut gan īstenībā tur nekādu noslēpumu nav - tas būs pietiekami konservatīvs, tāds kā tehnisks, Dombrovska - Vilka budžets. Par to nav ko brīnīties. Pirmkārt, tāpēc, ka šis budžets vēl līdz pēdējam santīmam jāsaskaņo ar starptautisko aizdevēju misiju. Otrkārt, tāpēc, ka jaunie ministri vēl nav paspējuši kārtīgi ieskrieties savu resoru pārvaldīšanā un līdz ar to līdz galam noformulēt savas politikas ambīcijas, prioritātes un uzdrīkstēšanās līmeni. Tāpat kā partijas, kuras tie pārstāv. Un turklāt - budžets vēl arī jāforsē ātros tempos, kas ilgām debatēm vietu neatstāj. Neko te nelīdzēs arī skumjā staigāšana ar plakātiem ap Ministru kabineta ēku vai pašvaldībnieku izmisīgie protesti - ziemā pieņemamā 2012. gada budžeta liktenis jau ir izšķirts.
Es domāju, pirmās patiešām politiskās debates budžeta sakarā mēs varam sagaidīt pavasarī vai vasarā, kad varētu tikt apspriesti labojumi 2012. gada budžetā. Tad arī nebūs vairs aizdevēju kaulainās acs, aiz kuras aizslēpties. Tātad šoreiz cāļus skaitīsim pavasarī. Tas īstenībā tad arī būs tāds «patiesības mirklis», kad koalīcijā ieejošie partneri tā pa īstam sāks pieteikt savas pozīcijas un mēs objektīvāk varēsim spriest par to, vai šī valdība patiešām ir attīstības un reformu valdība vai nē. Un vai tā strādās visus trīs gadus. Sevišķi kritiski tas ir Zatlera Reformu partijai. Šobrīd ir piedzīvots katastrofāls partijas reitingu kritums, pēc SKDS aptaujām, tas paslīdējis pat zem piecu procentu atzīmes. Partija sākusi arī irt. Vienīgais, kas reāli var vēl saglābt to, ir partijas deleģēto ministru darbība valdībā. Te, protama, arī ir problēma, jo vairums no šiem ZRP deleģētajiem ministriem nav partijas biedri, un, manuprāt, ja zatlerieši patiešām grib izveidoties par partiju, šis jautājums agri vai vēlu būs jārisina. Bet tas varbūt arī nav būtiskākais. Būtiskākais ir tas, kādas no ZRP skaļi pieteiktajām reformām tiks realizētas vai vismaz - nopietni apspriestas šinī valdībā un daļēji realizētas. Ja sabiedrība konstatēs, ka ZRP ministri vienkārši «atsēž» valdības krēslos, tāpat kā šīs partijas deputāti Saeimā, tad neviens vēlāk vairs nepārliecinās vēlētāju par to, ka visa rīkojuma nr. 2 un tam sekojošajai partijas veidošanai jēga bija tikai kādai komandai sarūpēt ērtas sēdvietas varas koridoros. No skaļā nosaukuma - Zatlera Reformu partija - tas pirmais vārds šobrīd jau tā krietni paplucis (es domāju, ne viens vien partijas biedrs tagad kož pirkstos par šī vārda iecelšanu partijas nosaukumā). Ja arī otrais vārds - «reformas» - izrādīsies tikai tukša skaņa, tad ZRP kā partija izbeigsies, nemaz tā īsti arī neuzsākusies.