Avārijas režīmā pirms spēles darbojās Latvijas delegācijas vadītāji. Pēc rīta treniņa bija izlemts ārpus sastāva atstāt Kasparu Saulieti ar pamatojumu, ka viņš mēdz sapelnīt nepamatotus noraidījumus. Pēcpusdienā situācija krasi mainījās. «Juris Štāls jau rīta treniņā nedaudz iestiepa muguru. Domājām, ka gan jau viss normalizēsies, taču arī pēc pusdienām Jurim bija stīvums muguras apvidū. Izlēmām neriskēt. Ja reiz Juris nav par simt procentiem gatavs, tad jau labāk lai spēlē Saulietis,» notikumu gaitu atstāstīja viens no izlases treneriem Harijs Vītoliņš. Viņš arī uzteica LHF prezidentu Kirovu Lipmanu, kurš jau pāris minūšu pēc pēdējā brīža (pēdējās izmaiņas pieteikumā var izdarīt divas stundas pirms spēles sākuma) Štāla vietā pieteica Saulieti.
Spēle ievirzījās Latvijai labvēlīgā gultnē. Izdevās ne tikai apturēt čehu sākuma ofensīvu, bet arī mača favorītus atvēsināt ar vārtu guvumu. Nostrādāja Rīgas Dinamo saikne - Miķelis Rēdlihs un Lauris Dārziņš. Latvijas izlase nesalūza arī pēc pirmās neveiksmīgi ielaistās ripas. Tomašs Rolineks meta no asa leņķa. Ripa atsitās pret aizsarga Oskara Cibuļska kāju un ielēca tālajā vārtu stūrī. «Intuitīvi spēru soli pretī čehu uzbrucējam, un tajā brīdī sekoja metiens. Laikam jau nevajadzēja to darīt,» pēc spēles it kā taisnojās Cibuļskis, lai gan viņu vainot nevar. Tā būtu rīkojies arī jebkurš pieredzējis aizsargs.
Atbildes gājienu izspēlēja Armanda Bērziņa trijnieks, noorganizējot klasisku pretuzbrukumu. Uz to, ka šī ripa nebija veiksmīgas sakritības rezultāts, norādīja vārtu autors Roberts Bukarts. «Tas ir viens no ierastākajiem veidiem, kā iegūt pārsvaru pretuzbrukumā. Vispirms ir jācenšas no situācijas trīs pret divi izveidot uzbrukumu divi pret vienu. Ginča (Meija) ar pirmo piespēli to arī izdarīja. Pēc tam jau Armands (Bērziņš) man tik precīzi uzlika ripu uz lāpstiņas, ka atlika tikai trāpīt.»
Spēles liktenis izšķīrās trešā perioda sākumā, kad Dinamo saikne - Miķelis Rēdlihs un Dārziņš - nenostrādāja. Miķelis nevērīgi atspēlēja Laurim, kurš līdz ripai vairs nespēja aizsniegties. «Visus piekodinājām, ka nedrīkst uz pretinieku zilās līnijas zaudēt ripu. Šī epizode bija izšķirošā,» pēc spēles atzina galvenais treneris Oļegs Znaroks. Pēdējās cerības atspēlēties izgaisa pēc Krišjāņa Rēdliha pārgalvīgā reida viduszonā. Romānam Červenkam tika uzdāvināts ceturtais vārtu guvums.
«Spēle bija laba. Kā otrais numurs līdzīgi cīnījāmies ar čehiem, tomēr labāk sliktā spēlē uzvara nekā skaists zaudējums,» sporta spēļu sakarā bieži pieminēto patiesību pēc spēles atgādināja Dārziņš. Laurim nevar nepiekrist.