Ceļu būvē monopols. VK, pārbaudot ceļu būves pasūtījumus pusotra gada garumā, atklāja, ka 65% tikuši piecām kapitālsabiedrībām. 40% konkursu bija tikai viens pretendents. Gan atjaunošanā, gan būvuzraudzībā lielāko apjomu kontrolēja dažas firmas. Dažos atkārtotos konkursos pretendenti spēja samazināt cenas par 24%. Dažos gadījumos būvnieku piedāvājums SM ieplānoto cenu pārsniedza par 233%. Pēc būtības daži uzņēmumi diktēja noteikumus SM un strādāja ar ļoti augstu peļņas procentu, un regulāri uzvarēja. Kvalitāti pēc remonta nepārbaudīja. VK aplēsa, ka pusotrā gadā sadārdzinājums, kas nebija adekvāts inflācijas tempam, valstij izmaksāja septiņus miljonus.
Kopš šogad situācija nozarē mainījusies un uzņēmumiem par pasūtījumiem tiešām jācīnās, izsoļu tāmēs cenas kritušās par 30-50% . Pretendentu skaits audzis no trim līdz septiņiem, mazākos konkursos pat līdz 30.
Eiropas ceļi - PIECOS gados. «Ir jāpanāk, lai piecos sešos gados uzlabotu valsts galveno ceļu kvalitāti atbilstoši Eiropas līmenim,» Šlesers paziņoja 2004.gadā. Termiņš apritētu šogad rudenī. Pēc pāris mēnešiem lielos plānus ministrs jau bija koriģējis uz astoņiem gadiem. «Paziņojums (..) ir drosmīgs, bet mēs to varam sasniegt un sasniegsim,» viņš saka Nedēļā 2004.gada decembrī.
Šlesera ministrēšanas laikā atjaunoja speciālo Autoceļu fondu, ko uzskata par pareizu lēmumu. Atjaunoti 357 kilometri jeb piektā daļa (21,7%) no Latvijas galvenajiem autoceļiem. 18% jeb 296 kilometri atrodas sabrukuma stāvoklī. Pirms pieciem gadiem sabrukuma stāvoklī atradās 44% asfaltēto ceļu. To, cik tālu no Eiropas līmeņa ceļiem ir situācija Latvijā, katrs ārzemēs pabijušais autobraucējs zina pats.
Būs autobānis uz Jelgavu. Nebūs - vismaz līdz 2020.gadam. Šim projektam Šlesers termiņus nav saucis, un objektīvi korekcijas ieviesusi krīze. Projekta izpēte turpinās, bet «skaidrs aptuveni ir tas, ka līdz 2020.gadam maršrutā Rīga-Jelgava nenotiks nekas vairāk kā segumu atjaunošana atsevišķos posmos, ja būs finansējums,» informē Valsts ceļi.