Nesen izskanēja ziņas, ka kādas Vācijas firmas pēc SIA Šlokenbeka pasūtījuma veiktas analīzes parāda - Rīgas apvedceļa posma Salaspils-Babīte asfaltbetona segumam nav pievienotas līgumā paredzētās saistvielas. Kaut arī VAS Latvijas Valsts ceļi pēc tam veica paši savas pārbaudes un atzina, ka ceļš tomēr atbilst izvirzītajām prasībām, gadījums sacēla lielu ažiotāžu medijos, kuru, pēc SM stāstītā, pamanījusi arī EK. Šis ceļa posms gan neesot būvēts par ES naudu.
«Es šo EK «mazo auditu» uzskatu par vienu no papildelementiem, kas liks parosīties standartu izstrādē. Attīstības un skaidrāku nosacījumu virzienā mums ir jāiet, un EK interese varbūt varētu tam dot papildus grūdienu,» savukārt saka biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Zigmārs Brunavs. Viņš domā, ka EK pašai būtu ne tikai jāuzsāk auditi, bet arī jāiesaka labākas prakses piemēri. Viņš gan piebilst, ka EK interesei varot būt arī negatīvas sekas: «Nezinu, ko viņi atradīs, ja sliktākajā gadījumā atmaksas no ES fondiem par padarītajiem darbiem tiks sabremzētas, tas šajā saspringtajā situācijā mūsu uzņēmējiem varētu būt kritiski.»
Arī SIA Šlokenbeka valdes loceklis Māris Paiders uzskata, ka EK sen bija laiks ieinteresēties par Latvijas ceļu būves tirgū notiekošo. «Negribētu teikt, ka iestādes nav ieinteresētas ceļu kvalitātes uzlabošanā, bet, kā jau šad tad izskan, mēs ejam tādas dienvidu republikas virzienā, kur visu nosaka «klanu» intereses,» uzskata M. Paiders. Viņaprāt, ceļu kvalitāti iespaido tas, ka netiek ieviesti starptautiskie standarti - piemēram, būtu jāpieņem Starptautiskās Inženieru asociācijas izstrādātie noteikumi inženierdarbu līgumiem, kurus lieto visā Eiropā. «Bet, lai tos noteikumus, kuri ir sešos sējumos, izpildītu, vajag pamocīties, un [valsts] pasūtītājs tos nez kādēļ negrib pieņemt,» kritizē M. Paiders. «Netiek prasītas arī banku garantijas par būvdarbu izpildi, bet šodien arī nebūtu daudz firmu, kas tās varētu iegūt. Kopš augusta pat avansa pieprasījumam pietiek ar apdrošinātāja garantiju, bet apdrošinātājs jau uzņēmuma bilanci nepārbauda,» viņš norāda.
Arī Rīgas Tehniskās universitātes Transportbūvju institūta direktors profesors Juris Naudžuns uzsver: kamēr vien Latvijā ceļu būvei nebūs pietiekami skaidru specifikāciju un augsta līmeņa speciālistu, kuri to varētu izkontrolēt, būvnieki turpinās taupīt uz kvalitātes rēķina. Viņš nepiekrīt, ka, paaugstinot no autoceļu būvniekiem prasīto garantiju termiņus, kas šobrīd ir divi līdz pieci gadi, to varētu mainīt. «Kamēr pienāks termiņš, firma jau sen būs bankrotējusi,» ironizē profesors. «ASV izveidojusies tāda sistēma, ka, konkursa uzvarētāja piedāvājuma izpildi pārbauda kāds no zaudētājiem, kurš noalgo cilvēku, kas seko darba kvalitātei,» skaidro J. Naudžuns.