85 gadus vecais Kembridžas Universitātes profesors sāka pētīt mākslīgo apaugļošanu jau 50. gadu sākumā. Viņš kopā ar ginekologu un ķirurgu Patriku Stepto izstrādāja tā dēvēto ārpusdzemdes jeb in-vitro apaugļošanas tehniku. Tā paredz no sievietes paņemt olšūnu un laboratorijas apstākļos apaugļot ar spermu. Olšūna sāk dalīties, un tai tiek ļauts attīstīties par embriju sākumstadijā. Pēc tam embrijs tiek ievietots sievietes dzemdē, ziņo aģentūra AP.
1978. gada 25. jūlijā pēc šādas apaugļošanas pasaulē nāca Luīze Brauna - pirmais revolucionārās tehnikas jeb tā sauktais mēģenes bērns. Kopš tā laika ar mediķu palīdzību dzimuši četri miljoni cilvēku. L. Brauna ne tikai izaugusi, bet arī pirms trim gadiem dabiski laida pasaulē dēlu Kameronu.
«Viņa ieguldījums iezīmē pavērsienu mūsdienu medicīnas attīstībā,» R. Edvardss cildināts pirmdien izplatītajā Zviedrijas Karolinska institūta Nobela padomes paziņojumā, «viņa sasniegumi padarījuši iespējamu neauglības ārstēšanu».
P. Stepto atzinības dienu nesagaidīja. Viņš nomira 1988. gadā. Saskaņā ar noteikumiem pēc nāves prēmija netiek piešķirta. Arī R. Edvardss komentārus nav sniedzis, jo ir pārāk slims. Veselības stāvokļa uzlabošanai noteikti noderēs 1,5 miljonu ASV dolāru prēmija, kas tiks pasniegta 10. decembrī.