Saskaņā ar pērn rudenī valdības pieņemtajiem Intīma rakstura izklaides ierobežošanas noteikumiem šādām darbībām nepieciešams pašvaldības saskaņojums, kura naktsklubam nebija. Par komercdarbību bez licences juridiskajām personām var uzlikt naudas sodu no 500 līdz 3000 latiem, taču pagaidām sodīts ir tikai viens no klubiem, kuru darbībā pārkāpumus saskatīja policija.
Vecrīgā patrulē Valsts policijas (VP) Rīgas Centra iecirkņa policisti. Iecirkņa priekšnieka pienākumu izpildītājs Ēriks Treļs Dienai pastāstīja, ka uz CRT aizsūtītas 10 administratīvā pārkāpuma lietas saistībā ar nelicencētu intīma rakstura izklaidi. Piecos gadījumos tiesa administratīvo lietvedību izbeidza, uzskatot, ka nav bijis administratīvā pārkāpuma sastāva. Divos gadījumos tiesa uzlika naudas sodu, vienā no tiem lēmums pārsūdzēts apgabaltiesā. Trijās lietās tiesa lēmumu vēl nav pieņēmusi. Situāciju Vecrīgas naktsklubos noteikumi par intīma rakstura izklaižu organizēšanu īpaši neietekmē, norāda Ē.Treļs.
«Policijas inspektora A.L. dienesta ziņojums ir vērtējams kritiski, jo meitenes ietērps, atkailinātās kājas un dibens, krūtis nav apzināta nosegtu, nenosegtu dzimumorgānu demonstrēšana, jo šīs ķermeņa daļas neatbilst anatomijas terminam dzimumorgāni, nav arī atzīstams, ka kāju, dibena, krūšu atkailināšana būtu tas pats, kas demonstrēšana,» jau aprakstītajā lēmumā policistu ziņoto apšauba tiesnesis A.Celms.
Kritiku par A.Celma un divu citu CRT tiesnešu pieņemtajiem lēmumiem žurnālā Jurista Vārds publicēja Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Jānis Neimanis. Rakstā viņš pauda uzskatu, ka pārliekā koncentrēšanās uz detaļām lēmumos aizēno lietas būtību - tiek vērtēts, kas ir dzimumorgāni un cik apzināti tie demonstrēti, nevis klubos sniedzamie priekšnesumi kopsakarā. «Visai ticams, ka dejas vai erotiskā teātra priekšnesumā notiek nosegtu vai nenosegtu dzimumorgānu apzināta demonstrēšana,» uzskata J.Neimanis.
CRT priekšsēdētājas Dzintras Baltas palīgs Kaspars Sadauskis sacīja, ka J.Neimaņa raksts nosūtīts visiem tiesnešiem un prakses jautājumi tiesā tika pārrunāti. Tomēr nekādai citai rīcībai Dz.Baltai neesot bijis pamata, jo gandrīz visi rakstā minētie lēmumi jau stājušies spēkā. Policija pārsūdzēt tos nevarēja, taču protestu varēja iesniegt AT priekšsēdētājs vai ģenerālprokurors, kas netika darīts.
Pats J.Neimanis Dienai atzina, ka nekādu reakciju par publikāciju no CRT nav saņēmis. Trešdien tiesnešu mācību laikā Dz.Balta gan viņu mutiski informēja, ka atsevišķi CRT tiesneši vērsušies ar iesniegumu Tiesnešu ētikas komisijā, lai tā pārbaudītu ētikas normu ievērošanu J.Neimaņa rīcībā. Tiešu informāciju no komisijas viņš gan vēl neesot saņēmis.
Rīgas Centra policijas iecirkņa priekšnieks Mārcis Mežavilks Dienai uzsvēra, ka, lai gan tiesā līdz šim sekmējies nav, policija rokas tomēr nenolaiž: «Mēs šo darbu nepametam un aktīvi strādājam šajā jomā. Jūnijā CRT skatīs vēl divas lietas, ko nosūtījām. Skatīsimies ar interesi, kā veidosies turpmākā prakse.»