Demonstrējot autoritāti
«Mums visas dienesta izmeklēšanas jau ir sajukušas,» norāda pieredzējis KNAB darbinieks. Viņa teiktais ir apliecinājums N. Vilnīša vadības metodēm, ko min arī citi uzrunātie darbinieki, paužot vienus un tos pašus atslēgas vārdus - paskaidrojumi, dienesta pārbaudes, disciplinārlietas. Šos instrumentus N. Vilnītis lietojot bieži, lai gan nereti to pamatojums esot visnotaļ apšaubāms. Kāda KNAB darbiniece stāsta, ka dienesta pārbaudes un paskaidrojumu pieprasījumi esot «viens absurdāks par otru», piemēram, vēršanās pret priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi par to, ka viņa pašas vadītās Valsts kancelejas direktores Guntas Veismanes dienesta pārbaudes komisijas sanāksmes organizēja KNAB telpās. Kādai KNAB darbiniecei bijis jāskaidro, kāpēc viņa aizgājusi uz franču valodas nodarbību, bet citiem - kāpēc viņi nav aizgājuši uz franču valodas nodarbību. Medijos jau izskanējis par šaubīgām disciplinārlietām, kas rosinātas N. Vilnīša laikā - piemēram, vēršanās pret disciplinārlietu izmeklētāju Vitu Džarcāni, kas noslēdzās ar to, ka darbiniece aizgāja no KNAB, kad tika pazemināta amatā un viņas darba pienākums bija virināt ieejas aizsargbarjeru. Viņas sodīšanu pamatoja ar kavēšanos pretkorupcijas plāna izstrādē, bet, kā mediji ziņoja, viņa uzskata, ka iemesls ir atteikšanās izmeklēt disciplinārlietas tā, lai nonāktu pie N. Vilnītim vēlamā rezultāta.
KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks stāsta, ka pēdējā laikā lietām esot tendence beigties ar mutisku aizrādījumu un piebildi, ka tas tiks ņemts vērā darbinieku novērtēšanā. «Sods piemērots netiek, darbiniekam pārsūdzēt nav ko, bet viņš ļoti labi saprot, ka acīmredzot uz augstu novērtējumu vairs cerēt nevar. Tas arī palielina spriedzi,» saka A. Vilks.
N. Vilnītis Dienai rakstiskās atbildēs ar skaitļiem pamato, ka disciplinārlietu un dienesta pārbaužu KNAB viņa vadīšanas laikā nav bijis vairāk kā iepriekšējos gados. Savukārt paskaidrojumi no darbiniekiem tiekot pieprasīti, lai noskaidrotu apstākļus situācijās, kad notikuši pārkāpumi, piemēram, par to, kāpēc KNAB amatpersonu pārbaudāmajās lietās divu gadu laikā nav veiktas darbības un pieņemti lēmumi.
Pāris gadu laikā darbu KNAB pārtraukuši vairāk nekā 30 cilvēku. Daļa atbrīvoti, cērpot izdevumus, bet daudzi pieredzējuši speciālisti aizgājuši paši. Liels zaudējums esot, piemēram, labi apmācītu informācijas tehnoloģiju speciālistu aiziešana, jo viņi apguvuši pierādījumu iegūšanu no kriminālprocesos izņemtajiem datoriem un pārzinājuši KNAB specifiskās datubāzes. Savulaik nodaļā strādājuši četri cilvēki, bet optimizācijas laikā tās vadītājam no darba bija jāaiziet, savukārt divi darbinieki aizgājuši paši, un tagad šīs funkcijas veic divi darbinieki, izriet no N. Vilnīša atbildēm.
KNAB darbinieki stāsta, ka lielākoties bez konkursa «sazin no kurienes» pieņemti jauni darbinieki, no kuriem daļu publiskā vēstulē dēvē par «bezmugurkaulniekiem». Piemēram, Iekšējās drošības nodaļā, kas nodarbojas ar darbiniekus nogurdinājušajiem paskaidrojumiem, dienesta pārbaudēm un disciplinārlietām, esot pieņemts N. Vilnīša skolas biedrs. Vai tā ir, N. Vilnītis skaidri neatbild, taču rakstiskajās atbildēs nenoliedz, ka viens skolas biedrs pašlaik strādā KNAB, savukārt vēl viens no darba birojā ir atbrīvots.
A. Vilks nenoliedz, ka birojā ir bažas par to, vai N. Vilnītis nenoplūdina operatīvo informāciju. Darbinieki arī izjūtot N. Vilnīša pietāti pret cilvēkiem, kuri ieņem varas pozīcijas. Piemēram, pret A. Vilku sākta dienesta pārbaude pēc tam, «kad biju acīmredzot, viņaprāt, ne tā izteicies par Aināru Šleseru». Viņš arī atgādina, ka reiz pret izmeklētāju rosināta disciplinārlieta, kad viņš atteicies paskaidrot, kāpēc uz KNAB paskaidrojumu sniegt aicināts Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC). «Ja darbinieki saprot, ka priekšnieks ir uzmanīgs pret kaut kādām amatpersonu kategorijām, tad arī viņiem pārbaužu veikšana var tikt apgrūtināta,» saka A. Vilks.
Jāmeklē kompromiss
Konflikts KNAB krietni pārsniedz nesen publiskoto KNAB reorganizācijas plānu, kuru izpildot, darbu varētu zaudēt vairāki pieredzējuši KNAB darbinieki. Pēc arodbiedrības vadītājas Ilzes Dravenieces teiktā, neapmierinātību ar N. Vilnīša vadību pauž apmēram divas trešdaļas darbinieku, jo «ir pārkāptas sarkanās līnijas». Kāpēc konflikts izveidojies, ir vairākas versijas. Korupcijas pētnieks Valts Kalniņš norāda, ka konflikts radies, jo N. Vilnītis gribējis centralizēt varu, ko viņš darījis apstākļos, kad darbinieki viņam neuzticas, un ar tādiem līdzekļiem, kas neuzticības plaisu padziļināja. Pats N. Vilnītis konflikta iemeslus un iespējamos risinājumus nekomentē līdz sarunai ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Savukārt bijušais Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NKK) priekšsēdis Dzintars Jaundžeikars (PLL) uzskata, ka konflikts izveidojies, jo «neviens vadītājs nebūs derīgs Jutai Strīķei». «Viņa ir ārpus likuma,» teic Dz. Jaundžeikars un pieļauj, ka konflikts atrisinātos, ja J. Strīķi atlaistu.
Kamēr konflikts sit augstu vilni un KNAB tā prestižs pazeminās, A. Vilks jūtot, ka cilvēki mazāk vēršas KNAB, kas apgrūtina tā darbu. V. Kalniņš uzskata, ka vienīgais risinājums ir izvērtēt N. Vilnīša atbilstību amatam. KNAB vadības «kustināšana» ir politiski jūtīgs jautājums, turklāt kompromiss jāatrod Vienotībai un ar Aivaru Lembergu saistītajai ZZS. Kā iespējamu kompromisa meklēšanas zīmi var uztvert vienas no Vienotības līderēm Solvitas Āboltiņas pieļauto, ka jāizvērtē iespēja atbrīvot no amata gan N. Vilnīti, gan J. Strīķi un A. Vilku. ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis norāda, ka NDK jāuzklausa KNAB pārstāvji un tad jālemj par tālāko rīcību. V. Dombrovskis nākamnedēļ plāno tikties ar KNAB vadību un neizslēdzot iespēju iejaukties iekšējā konflikta risināšanā. Savukārt tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs domā, ka jāseko līdzi, lai KNAB reorganizācija notiktu atbilstoši labas pārvaldības principiem, taču ar iekšējo konfliktu ir jātiek galā pašiem darbiniekiem.