Nav gluži tā, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) tieši Latviju spiestu meklēt ietaupījumus sociālajā budžetā, jo šeit tāds pakļāvīgs premjers un finanšu ministrs. Ja kārtīgi izlasām SVF mājaslapā pēdējo diskusiju ar Ungārijas valdību materiālus, tad redzam, ka arī ungārus SVF mudinājis «racionalizēt atalgojumu sabiedriskajā sektorā un sociālos pabalstus», «sociālos pabalstus tērēt precīzāk», kas dotu ietaupījumu summāri 2,8% no IKP.
Te, protams, var iebilst, ka Ungārijas valdība šos priekšlikumus neakceptēja, un tas ir paraugs, no kā Latvijai mācīties. Iespējams. Tikai jāatgādina, ka Ungārijas ekonomika - pašreizējās situācijas un potenciāla ziņā - ir labākā pozīcijā nekā mēs. Piemēram, šogad plānotais bezdarba līmenis ir 11,2%, tiek uzskatīts, ka šogad t. s. peļņu nenesošo hipotekāro kredītu īpatsvars sasniegs savu «pīķi» - 12% utt. Citiem vārdiem sakot, ungāri var drošāk «lekties». Jāņem vērā, ka par savu spīvumu Ungārija arī maksā pietiekami dārgi: parādzīmju procentlikmes 90 dienu un piecu gadu gadu vērtspapīriem ir apmēram attiecīgi 8,9 un 9,3 procenti, kas ir būtiski vairāk, nekā tirgū maksā čehi un poļi, nemaz nerunājot par SVF kredīta cenu.
Tomēr paliksim pie uzstādījuma, ka Latvijai no Ungārijas ir ko mācīties. Skaidrs, ka domstarpību ar SVF gadījumā nekas apokaliptisks jau nenotiek. SVF vienkārši konstatē: mēs rosinājām fiskālo konsolidāciju veikt 4% no IKP apmērā, valdība runā par 2,5%, un tās ir valdības tiesības. SVF tikai pauž bažas, ka Ungārijas valdība pārāk optimistiski vērtē ātrumu un apmēru pozitīvajam impulsam, ko šāda ne tik konservatīva politika dod ekonomikai. Līdz ar to arī mūsu valdības minstināšanās principā nav nekas traģisks.
Tomēr veids, kā mūsējie meklē mazāk sāpīgo konsolidācijas veidu, dara bažīgu. Labi: vajag 50 (vismaz) miljonus, tiek līdz 27. Bet kā šie 27 miljoni tiek iegūti? Lielākoties (apmēram 25 miljoni) paļaujoties uz hipotētiskiem ieņēmumiem, no kuriem liela daļa var būt, bet var arī nebūt. Tā ir «ciparu zīmēšana» - sākumā kā ieņēmumus no ēnu ekonomikas mazināšanas ierakstām x, tad gandrīz dubultojam, ja vajadzēs - trīskāršosim. Viedoklis, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā mērās desmitos miljonos latu, nenozīmē, ka ir iespējams šādi manipulēt. No priekšlikumiem nav arī saprotams, kur tad līdz nelabumam bieži daudzinātās strukturālās reformas. Nodarbināto valsts iestādēs skaita samazināšana par 10% plus 1% samazinājums spēka struktūrās? Tas viss?
Ungārijas valdība, iespējams, pārāk cerīgi vērtē privātā patēriņa palielināšanos, mūsējā cer uz jauniem nodokļu ieņēmumiem - te ir konceptuāla atšķirība.