Politiskās sistēmas modernizācija
Esmu paudis arī atbalstu diskusijai par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu, uzticot Latvijas tautai tiesības ievēlēt Latvijas valsts galvu.
Aicinu apspriest tā dēvētā konstruktīvās neuzticības balsojuma principa ieviešanu, paredzot, ka neuzticības izteikšana valdībai ir iespējama tikai vienlaikus ar uzticības balsojumu jaunajai valdībai.
Esmu iecerējis parlamentam iesniegt likumdošanas iniciatīvu par vienota vēlētāju reģistra izveidi un nepieciešamību Latviju sadalīt vairākos mazākos, balsstiesīgo skaitam proporcionālos, vēlēšanu apgabalos.
Ministru kabinetam jau tuvākajā laikā ir jāizpilda parlamenta dotais uzdevums izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu par pašvaldību referendumiem.
Ekonomikas konkurētspēja
Mums aktīvi jāpiedalās adekvātu elektroenerģijas un gāzes savienojumu izveidē ar Skandināvijas valstīm un Poliju. Mums pilnvērtīgi jāiesaistās kopīgajā Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū. Jāstrādā, lai mazinātu atkarību no viena dabasgāzes piegādātāja. Tāpēc viena no prioritātēm enerģētikas jomā ir sašķidrinātās gāzes termināļa attīstība Latvijā.
Ar īpašu rūpību ir jāizvērtē nākotnes atomelektrostaciju projekti. Tas attiecas arī uz Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas kopējo projektu Visaginā.
Bez labiem ceļiem nebūs izaugsmes. Aicinu valdību, domājot par nākamo finanšu perspektīvu, plānot līdzekļus autoceļu tīkla sakārtošanai un attīstībai.
Tuvāko gadu laikā ir jāīsteno Rail Baltica projekts, kas savienos dzelzceļa satiksmi starp Baltijas valstīm un Poliju, tālāk arī Vāciju. Nesenās vizītes laikā Maskavā ar Krievijas valsts vadību apspriedām iespējas izbūvēt Rīgas-Maskavas ātrgaitas dzelzceļu, kas ne tikai vienkāršotu pasažieru pārvietošanos, bet arī atslogotu kravu plūsmu starp mūsu valstīm. Abu šo projektu paralēla īstenošana var sniegt būtisku pievienoto vērtību.
Arī turpmāk jāuzlabo attiecības ar Krieviju, ievērojot savstarpēju cieņu un izdevīgumu. Jāstrādā pie jaunu līgumu saskaņošanas un parakstīšanas. Piemēram, mums ir nepieciešams līgums par savstarpējo investīciju aizsardzību.
Lai īstenotu saprātīgu, uz izaugsmi vērstu ekonomisko politiku, ir svarīgi pievienoties eirozonai.
Rosinu izveidot fiskālās disciplīnas padomi - patstāvīgu valsts institūciju, kuras uzdevums ir publisko finanšu ilgtspējas kontrole, valsts pieņemto stratēģiju fiskālo iespēju prognozes un to īstenošanas procesa regulārs izvērtējums, tai jāraugās, lai netērējam vairāk nekā nopelnām.
Mums jāizveido jauns, funkcionējošs vērtību cikls - izglītība, zinātne, bizness. Jārada stratēģiska industriālā politika, kas pēc būtības nav tikai priviliģēts atbalsts dažām nozarēm, kā esam līdz šim pieraduši domāt. Bet, īstenojot jauna tipa industriālo politiku, jāparedz koncentrētas investīcijas ne tikai atsevišķi izglītībā, zinātnē vai biznesā, bet to sazobē jeb inovācijas platformā.
Vēlos akcentēt nepieciešamību pārskatīt pašreizējos nodokļus nodarbinātajiem, maksimāli cenšoties pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz luksusa un veselībai kaitīgajām precēm.
Privātais sektors jāmotivē radīt jaunas darbvietas. To iespējams panākt, mazinot administratīvās barjeras, kas saistītas ar investīciju piesaisti un apguvi.
Jārada dažādi valsts līmeņa atbalsta mehānismi, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, stimulējot viņu iesaisti darba tirgū. Kā viens no iespējamajiem risinājumiem - jauniešus uz noteiktu laiku varētu nodarbināt ar sociālā nodokļa atlaidi.
Demogrāfija
Mēs, nodokļu maksātāji, varētu vienoties, ka katram bērnam no pusotra līdz 18 gadu vecumam gan bērnudārzs, gan skolas izglītība ir pieejama bez maksas, proti, to finansē valsts un pašvaldība. Tas pats attiecas arī uz kvalitatīvu bezmaksas veselības aprūpi.
Jārada fiskālie stimuli, kas dotu privilēģijas vecākiem ar bērniem. Valsts atbalstam jāpalielinās, ienākot ģimenē otrajam un nākamajiem bērniem. Jārada tādi nodokļu atvieglojumi, kas skaidri demonstrē, ka valsts atzīst - bērnu audzināšana ir visai sabiedrībai vajadzīgs darbs.