Sāku saprast tos paziņas, kuri apgalvo, ka nelasa avīzes... Patiesi - vienas dienas rāmjos var izlasīt, ka būtiski palielinājies fizisko personu maksātnespēju skaits, tālāk uzzināt, ka ir ļaudis, kuri maksā tūkstošiem latu par iespēju pasēdēt uz lepnāka beņķa Jaunajā vilnī. Pieklājīgi izsakoties, spēcīgas emocijas no šādas lektīras garantētas.
Te gan uzreiz jāsaka, ka 1) arvien būs cilvēki, kuriem ir krietni vairāk naudas nekā citiem, 2) turīgāko lamāšana ir bezjēdzīga, jo a) domas atšķirsies par turīguma slieksni, b) tā ir nervu bendēšana bez rezultāta.
Tomēr nepārprotami ir tas, ka vairākumam Latvijā krīze turpinās, mazākumam - jau beigusies (vai nav bijusi). Arī tā ir noticis un notiek citās valstīs, tomēr no ekonomikas kopējo interešu viedokļa der atgādināt, ka šāds mēģinājums ilgstoši braukt vienlaikus ar diviem ātrumiem pie laba nenoved. Kaut vai tāpēc, ka a) turīgākais slānis arvien ir objektīvi mazāks, attiecīgi tā patēriņš nekompensē pārējās sabiedrības pirktspējas kritumu, b) turīgākie var tērēt citās zemēs (sākot ar pirkumiem, beidzot ar ieguldījumiem), tātad no viņiem vietējā ekonomika neiegūst pilnu atdevi.
Būtu lietderīgi saprast šo veiksminieku struktūru. Proti, nešaubos, ka starp viņiem ir tādi, kuri izmantojuši krīzi (konkurentu bankrotu, zemākas izmaksas), lai paplašinātu darbību vai pat to labi sāktu. Ar šo grupu viss ir kārtībā - tur ir un būs kas paliekošs visai sabiedrībai. Tāpat nešaubos, ka ir tādi, kuru priecīgās sejas bulvārpresē izskaidrojamas ar veiksmīgi nopārdotiem īpašumiem ārvalstniekiem vai līdzīgu šiverēšanos. Lai jau cilvēki bauda dzīvi, tomēr skaidrs, ka no viņiem lielas atdeves nebūs. Respektīvi, ja pārsvarā ir otrā nosacītā grupa, tad ir skaidrs, ka krīze Latvijā nav beigusies, jo mums ir darīšana ar saglābta kapitāla tērēšanu, nevis ieguldīšanu.
Ja runā par šo otro grupu, tur ko mainīt ir bezcerīgi - tā dzīvo savā lokā un ir svēti pārliecināta, ka spa apmeklējumi nozīmē ekonomikas sildīšanu. Ja runā par pirmo grupu (tai pieskaitot tos menedžerus, kuru algas nav pazeminātas vai pat palielinājušās), atliek cerēt uz šo cilvēku veselo saprātu un izpratni par viņu pašu interesēm. Tu vari būt strādīgs, talantīgs, veiksmīgs un pamatoti baudīt sava darba augļus, bet, ja pieaugs noziedzība, naudas trūkuma dēļ sāks brukt visas sabiedrības lietotā infrastruktūra, ja depresīvs noskaņojums nozīmēs, ka pat par naudu nevar nopirkt jēdzīgu pakalpojumu, tad nekāda patveršanās savā pasaulītē nesanāks. Atvainojos par banalitāti priekšvēlēšanu periodā, bet šai pirmajai grupai jābeidz vairīties no līdzdalības politikā. Pretējā gadījumā «vecā gvarde» politikā tik priecīgi rādīs ar pirkstu uz šiem veiksminiekiem un piesauks «zaļos asnus», līdz mūsu dīvainā divlīmeņu konstrukcija iebrauks dūņās uz ilgiem gadiem.