Edmunds Sprūdžs. Mums ir jāvienojas par trīs lietām investīciju veicināšanā.
N. U. Tad trīs tādas vispārējas lietas vai runāt par konkrētām?
Valdis Dombrovskis. Trīs lietas investīciju piesaistes uzlabošanai Latvijā.
N. U. Premjerministra kungs, lūdzu, sāciet!
V. D. Tā. Katram ir jānosauc viena, jūs tā domājat? Manuprāt, tomēr baigi būtiskais jautājums ir šī kvalificētā darbaspēka nodrošināšana. Profesionālās un arī augstākās izglītības piedāvājuma sasaiste ar darba tirgus pieprasījumu. Manuprāt, tas ir fundamentāli būtisks jautājums.
N. U. Tās ir budžeta vietas?
V. D. Tās ir budžeta vietas, lielāks uzsvars uz profskolām. Tas ir jautājums par uzņēmēju iesaisti it īpaši profesionālās izglītības piedāvājuma programmu formulēšanā. Tātad viss šis jautājumu bloks.
N. U. Nosakām prioritātes sadarbībā ar uzņēmējiem un atbalstām to budžeta vietu.
V. D. Augstākajā izglītībā, jā.
E. S. Augstākajā mums ir cita nostāja, līdz ar to mums ir finansēšanas modeļa maiņas plāns. Līdz ar to es nevaru piekrist.
N. U. Mēs varam pārbalsot. Mēs esam divi (smiekli).
E. S. Pie profesionālās tas virziens ir OK.
V. D. Nē, labi, tad uzliekam uzsvaru uz profesionālo.
E. S. Tā profesionālā ir būtiskāka. Protams, 5000 darbvietas ir utopija. Starp citu, arī, runājot par ātrumu, ja rezultāts jāsasniedz drīz, tad, protams, profesionālajā tas rezultāts ir ātrāks.
N. U. Mēs visi varam vienoties par to, ka ar uzņēmējiem mēs veidojam tās prioritātes, kas ir nepieciešamas. Bet kādā veidā to atbalstu, par to var runāt, vai tas ir tiešā veidā ar budžeta vietu izveidošanu vai netiešā veidā ar kaut kādiem atvieglojumiem ar vietu kredītiem.
E. S. Jā, vienkārši nesakām finansējuma modeli.
N. U. Jā, tad viss kārtībā. (Smejas.) Vienkārši sakām, ka varianti ar augstskolām var būt vismaz divi.
E. S. Ja mēs ejam tajā lauciņā par augstskolām, vai ir šobrīd plāns - kādā veidā jūs plānojat tos kvalitātes kritērijus sasaistīt ar darba tirgu?
V. D. Mums nav tik daudz laika, mēs esam vienojušies par vienu lietu, mums vajag vēl divas.
E. S. OK.
V. D. No savas puses es varu piedāvāt kā otro rūpnieciskās infrastruktūras atbalsta programmas.
N. U. Infrastruktūra, ja?
V. D. Jā.
E. S. Eiropas Savienība.
N. U. Trešajā būtu loģiski runāt par kaut kāda veida nodokļa atlaidi lielām investīcijām.
V.D. Lielām investīcijām atlaide jau ir.
E. S. Bet, paga, jūs runājat par to, ka tas ir tad, kad viņas pelnīs. Tas pirmais uzdevums ir kaut kā dabūt to investoru uz šejieni.
V. D. Tieši tāpēc jau vajag to infrastruktūru.
E. S. Igauņi sēž ar tiem pašiem nodokļiem un eiro, mēs sēžam bez. Kas ir tas?
V. D. Eiro ieviešana, es esmu gatavs nosaukt arī to kā ļoti labu investīciju uzlabojošu pasākumu.
E. S. Jā, bet trīs gadi. Un vienalga tās mūs tikai noliek vienā līmenī ar igauņiem. Tas mums nedod nekādus plusus.
V. D. Sadarbība ar ES pat nav obligāta, ka mums tur būs ES atbalsts. Tas drīzāk ir sadarbībā pašiem ar sevi, ar saviem infrastruktūras uzņēmumiem. Infrastruktūras atbalsta programma.
N. U. Un ar pašvaldībām arī.
V. D. Protams.
E. S. Darbaspēka nodokļi, kā jums liekas? Šitā tēma jūsējā koalīcijā neder?
V. D. Der, bet jautājums, kurā brīdī un kādā apjomā?
N. U. Diezgan loģiski būtu sākt runāt par to, ka varētu būt papildu nodokļu atlaides. Kādā formā, vai tās ir brīvdienas vai vēl kaut kādā citā variantā, ir diskutējams.
V. D. Varam runāt, protams, par pakāpenisku nodokļu samazināšanu. Es domāju, tas visiem programmās ir iekšā. Kas ir pakāpeniski?
E. S. Cik pakāpeniski, par to var diskutēt, vai ne?
V. D. Jā.
E. S. Objektīvi arī ēnu ekonomikas īpatsvars, kas ir saistīts, protams, ar darbaspēka nodokļu lielumu tiešā veidā, ir investoram problēma. Vienkārši vakardien vai aizvakar tikos ar vāciešu Rotari klubu. Kas ir pirmā problēma, viņi saka - kā jūs te vispār strādājat?
V. D. Par viņu darbaspēka nodokļiem arī varētu padiskutēt, godīgi sakot.
E. S. Jā, 1700 eiro nepaliekamo minimumu varētu, jā.
N. U. Nu, viņiem ir mazliet savādākas arī tās vidējās algas.
E. S. Tieši tā.
V. D. Iemaksu likme.
E. S. Likmē, jā. Bet, premjerministra kungs.
V. D. Sociālās apdrošināšanas iemaksu likmē nav neapliekamā minuma.
E. S. Nē.
V. D. Sociālā ienākuma nodoklī ir neapliekamais minums.
E. S. Jautājums ir par to, cik cilvēks saņem uz rokas no kāda cipara, tas izmaksā darba devējam. Ja mēs to salīdzinām, nevar vienkārši tās likmes salīdzināt. Tā ir cilvēku muļķošana. Viņiem interesē, cik paliek makā.
V. D. Trīs lietas esam pateikuši. Ir kaut kas ģeniālāks - izmest kādu no šīm un ielikt kaut ko labāku?
N. U. Var piebilst kā 3,5, ka aktīva Ārlietu ministrijas loma strādājot. Tas viss ir tā bla, bla, bla.
E. S. Tas ir bla, bla, jā. Es domāju, ka šitie ir fundamentālie parametri.
N. U. Vienīgais viedoklis pie izglītības. Es arī pieliktu to bezdarbnieku pārkvalifikāciju.
E. S. Nē, bet tas ir stāsts par to, ka tām profesionālās izglītības iestādēm faktiski jākļūst par tādām, kur nevis mācās 16-18 gadu vecumā, bet mācās jebkurā vecumā.
V. D. Tas arī ir normāli.
E. S. Profesionālās izglītības bāze ir tas, kur to var izdarīt, kur var to mūžizglītību iegūt.
V. D. Tas ir atbalsts arī uzņēmējam. Darbaspēka apmācībā, bezdarbnieku pārkvalifikācija ir viens no apakšjautājumiem, bet atkal svarīgi, lai tas ir atbalsts uzņēmējiem, nevis ka mēs tagad dragājam norvēģu valodas kursus un cilvēki brauc uz Norvēģiju. Tas ir pilnīgs sviests vispār.
N. U. Ja ciniski izteikties, tad labi, ja viņš ir Norvēģijā, nevis turpina sēdēt kā bezdarbnieks un saņem pabalstus Rīgā.
V. D. Nu, jā, bet varbūt tā tomēr nav mūsu darba tirgus prioritāte. Mums ir jāskatās, kas mūsu darba tirgū ir prioritāte. Ja uzņēmēji sūdzas par darbaspēka trūkumu, tad precīzi, kurās jomās.
N. U. Daiļamatniecības skolā Aspazijas bulvārī firma Velvet remontu nevar pabeigt laikus. Mēs divas nedēļas kavēsim. Tur somālieši jau strādā.
V. D. Nu, jā.
N. U. Es nezinu, kur viņi ir dabūjuši tos somāliešus un īstenībā arī negribu zināt, bet fakts paliek fakts. Savādāk mums bija bulgāri un poļi. Man liekas, Re&Re viņus kaut kur noalgoja.
V. D. Tā, klausies. Mums jāvienojas, kurš prezentēs.
N. U. Esošais premjerministrs, liekas, šajā situācijā labāk.
V. D. Nu, labi, prezentēšu, OK.