Kā zināms, D. Stross-Kāns ir arestēts saistībā ar kādas viesnīcas istabenes apsūdzībām seksuālā uzmācībā un izvarošanas mēģinājumā. To 62 gadus vecais SVF vadītājs, kurš agrāk ieņēma Francijas finanšu ministra posteni un tika uzskatīts par iespējamo kandidātu nākamgad gaidāmajās Francijas prezidenta vēlēšanās, ir noliedzis.
ASV finanšu ministrs Timotijs Geitners trešdien paziņojis, ka D. Stross-Kāns «nav tādā pozīcijā, lai varētu vadīt SVF». Šī ir pirmā reize, ka augsta ASV amatpersona oficiāli runā par šo starpgadījumu, gan neieslīgstot detaļās. Vašingtonai ir galvenais vārds, nosakot, kurš vadīs SVF, jo šai lielvalstij ir visvairāk balsu starptautiskajā organizācijā. Publiskajā telpā jau parādījušies trīs potenciālie D. Strosa-Kāna pēcteči - Kemals Dervišs no Turcijas, Kristīne Legarde no Francijas un Agustins Karstenss no Meksikas.
Latvijas Bankā Dienai sacīja, ka SVF vadītājs tiek izvēlēts noteiktā procedūrā. Organizācijas izpilddirektoru ar vienkāršu vairākumu izraugās SVF izpilddirektoru valde. SVF auditori konstatē, ka sarunas par kandidātiem notiek valdību līmenī - vismaz to valstu starpā, kurām SVF ir lielākās kvotas.
Tradicionāli izpilddirektora amatu ieņem tādu valstu pārstāvji, kam atbilstoši SVF globālas institūcijas mandātam bijusi gan augsta līmeņa ekonomista reputācija, gan arī pietiekama globālas politikas pieredze, sadarbojoties un pārliecinot gan G7, gan G20 valstu līderus, norāda Latvijas Bankā.
«Par spīti augošām diskusijām, kopš Otrā pasaules kara beigām, kad tapa SVF un Pasaules Banka, arvien tikusi ievērota neformāla vienošanās, ka SVF vadītājs ir eiropietis, bet Pasaules Bankas - amerikānis,» norāda Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis. J. Ošlejs saka, ka ierasti šo amatu ieņem kādas attīstītākās un lielākās Eiropas valsts pārstāvis, ko apliecina arī francūža D. Strosa-Kāna nonākšana pie SVF vadības grožiem.
«Nākamais vadītājs varētu būt no Francijas, Vācijas vai Lielbritānijas,» viņš saka, gan norāda, ka nav izslēgts, ka SVF vadību varētu pārņemt pārstāvis no kādas straujāk augošās ekonomikas, kā Ķīna vai Indija, jo tās pēdējos gados veikušas lielas iemaksas SVF.
Latvijas iemaksas un balsstiesības organizācijā ir salīdzinoši niecīgas, lai gan mūsu valstij būtu cienījami kandidāti SVF vadītāja amatam, uzskata J. Ošlejs. Viņaprāt, Latvijas pārstāvim nokļūt SVF izpilddirektora amatā ir daudz mazākas izredzes, nekā savulaik eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai tikt ievēlētai ANO ģenerālsekretāra amatā, kuru beigās izcīnīja Dienvidkorejas ārlietu ministrs Bans Ki Muns.
«Tas [Latvijas pārstāvja nonākšana SVF vadībā] ir tikpat teorētiski, cik iespēja mani uzņemt par kosmonautu kādā misijā,» uzskata J. Ošlejs. Viņš piebilda, ka SVF ir ārkārtīgi nozīmīga starptautiska organizācija ar lielu lomu un ietekmi uz pasaules ekonomiku, jo īpaši pēdējos gados, kad daudzu valstu ekonomikas skārusi krīze.