Bijība pret bankomātu
Ne viens vien seniors, kam pensiju vai pabalstu pārskaita uz bankas kontu, pie bankas automāta dodas kā pie pūķa, kas uztupies naudai - kad nauda jāizņem, tas šķiet kā varoņdarbs: mazākā kļūda, nepareizi uzspiests taustiņš, un - tu-tū! - nauda pazūd, karte tiek aprīta... Daudzi aptaujātie neslēpj - tiklīdz pensija ieskaitīta, tūlīt pat izņem visu naudu. Tad veselu mēnesi lieto tikai «skaidro» naudu. Kartēm neuzticas, jo patiesībā nezina, kā ar tām apieties.
«Ar datoru protu apieties, taču manas finanses internetā kārto mazdēls,» stāsta rīdziniece Agra Baumane, pensionēta grāmatvede un lietvede. Rīgas veikalos norēķinus pensionāre veic ar karti, bet rēķinus par komunālajiem maksājumiem viņa nokārto internetbankā, jo uzzinājusi, ka tas ir ērti un nav jāmaksā komisijas nauda. Šo iespēju Baumanes kundze atklājusi pirms pāris gadiem, kad viņas rokās nonācis ceļvedis, kā senioru vecuma cilvēki var izmantot bankas priekšrocības. «Bukletā rakstīts: «Tas ir ļoti vienkārši!» Un man kļuva kauns nesaprast.» Bet Baumanes kundze atceras arī, kā drebošu sirdi sēdusies pie datora, ar trīcošu pirkstu spiedusi klaviatūrā nepieciešamos ciparus, lai pārliecinātos par kontā notiekošo. Tagad seniore atzīst: «Jaunās tehnoloģijas ir vecumu sasniegušo cilvēku sava veida iesaistīšana pilnvērtīgā dzīvošanā un daudzu iesīkstējušo paradumu mainīšanā. Tās burtiski piespiež seniorus nekavēties atmiņās par jaunību, kad skaitļus aprēķināja ar skaitīkļiem, pierakstīja ar roku uz lapas.»
Laikmetīgi skaitīt naudu
Uzsākot speciāli senioriem veidotu programmu, pirms trim gadiem Swedbank darbinieki apguvuši metodes, kā strādāt ar cienījamu vecumu sasniegušiem klientiem. Šīs bankas seniori ir klienti, kam vairāk nekā 62 gadi, un klienti ar pensiju. Procentuāli tie ir 10% no klientu kopējā daudzuma. Ceturtā daļa izmantojot arī interneta bankas pakalpojumus - salīdzinot ar laiku pirms trim gadiem, internetbankas lietotāju skaits senioru vidū ir audzis. «Vecāka gadagājuma cilvēkiem ir jādod iespēja,» uzskata Senioru programmas vadītāja Liene Gasiņa. Viņa stāsta, ka izglītošanai banka rīko bezmaksas kursus. Tie vienmēr ir apmeklēti - nodarbības notiek gan latviešu, gan krievu valodā. Kursi ir ļoti demokrātiski - audzēkņiem ir speciāla klase, kur viņi sēž pie datoriem un kopā ar pieredzējušu bankas darbinieku «soli pa solim» mācās programmu, kā pārzināt savu kontu.
«Galvenais šiem cilvēkiem ir iemantot pārliecību, ka nekur, nekādos apstākļos viņu nauda nepazudīs. Pat ja gadīsies kļūdīties, lai viņi zina, ka dators klausa, ja dod pareizo pavēli. Pirmais solis ir uzdrošināties!» šo kursu galveno mērķi skaidro Gasiņa. Savukārt bankas izdotajā Senioru ceļvedī pēc «soli pa solim» principa ar attēliem vizuāli parādīta informācija, kuras pogas jāspiež, lai nokārtotu darījumu internetbankā. Visvairāk seniori baidoties kļūdīties: vai spēšu aizskaitīt naudu? Tie ir tipiskie maldi. «Seniori baidās jautāt bankas darbiniekiem, jo domā, ka traucēs viņus darbā. Bet bankas darbinieki jau tieši tāpēc ir, lai viņiem jautātu!» iedrošina Gasiņa.
Nauda izved sabiedrībā
Situācija laukos ir cita. Tikai retajos pagastos ierīkoti bankomāti. Arī daudzviet veikalos neapkalpo ar karti. «Lauciniekiem pat fiziski nav iespējas norēķināties ar karti,» realitāti apzinās Gasiņa. Taču, ja nauda tiek pārskaitīta uz kontu, izeja varētu būt bankas filiālē ierasties vismaz reizi mēnesī, kas senioram būtu arī «sociāls gājiens sabiedrībā».
Kā ievērojusi Senioru programmas vadītāja, tie, kuri pārvar nezināšanu un mācās, ilgāk saglabā jauneklīgu garu. Taču būtisks atbalsts ir jaunā paaudze - internetbanku var palīdzēt apkalpot mazbērni. Vēl viens palīgs un sociālais atbalsts varētu būt pensionāru apvienības, kurās seniori «kopā mācās internetbanku». Pat ja mājās nav datora, pastāv iespēja vismaz reizi mēnesī doties uz banku, kur darbinieki palīdzēs novērst radušās neskaidrības. «Veikalos pircējam, kurš lieto karti, jāzina savs kods, tas samazina iespēju izmantot nozagtas kartes. Ja nozog maku ar naudu, tad gan tas ir neatgriezeniski, bet banka var uzlikt dienas limitu, kad nevar izņemt vairāk kā, piemēram, 50 latu,» kartes priekšrocības pret «naudu zeķē» uzsver Gasiņa.