Lai arī bija bieza migla, kas Rīgā valdīja ceturtdien, valsts svētku dienā, un tās tādēļ tika atcelti solītie ASV iznīcinātāju un Latvijas helikopteru lidojumi virs Daugavas, daudz cilvēku pulcējās gan uz ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, gan uz militāro vienību parādi 11. novembra krastmalā, gan vakarā uz salūta vērošanu.
Svētku rīts sākās ar dievkalpojumu Doma baznīcā, kur arhibīskaps Jānis Vanags iedzīvotājiem novēlēja iemācīties nelikt savas vajadzības pirmajā vietā, bet vairāk padomāt par citiem. «Ja cilvēks pārskaita savu bērnu kontos to, kas ir salaupīts, tas neseko kristīgām vērtībām, bagātajiem cilvēkiem jāiemācās dalīties. Kaut mēs 18. novembrī varētu sarīkot mielastu, kur visi pulcējamies ap Dieva galdu kā savējie ar savējiem,» sacīja luterāņu baznīcas galva.
Simtiem cilvēku bija ieradušies vērot Nacionālo bruņoto spēku militāro parādi 11. novembra krastmalā. Par spīti sliktajam laikam, gaisā virmoja īsts patriotisms. «Tā ir visa mana dzīve. Cietumā Stabu ielā arī pasēdēts. Gan Dziesmu svētkus, gan visu citu svinu,» ar asarām acīs par 18. novembra nozīmi Dienai stāstīja pensionāre Benita. Uz parādi viņa nākot katru gadu. Četrgadīgā Elizabete orķestra ritmā braši maršēja un salutējot pozēja fotoaparātam. Šī neesot pirmā reize, kad viņa ierodas uz parādi. Pēc tās došoties nopirkt ziedus, ko nolikt pie Brīvības pieminekļa. Par valsts svētkiem stāstīts arī bērnudārzā. «Mums teica, ka Latvija uzvarēja un tāpēc ir dzimšanas diena,» saka Elizabete.
Savukārt Saeimas namā uz svinīgo sēdi pulcējās 10. Saeima. Saeimas deputāti, stājoties amatā, kļūst par cerību nesējiem, jo ikvienas vēlēšanas ir cerību izpausme, uzrunā sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Pirms 92 gadiem 18. novembrī ir piedzimusi cerība par savu valsti, un šajos gados Latvija ir pārdzīvojusi «nesalīdzināmi grūtākus vēstures posmus par to, kurā dzīvojam patlaban», teica S. Āboltiņa. Un tieši šī kolēģes runas daļa Inesei Šleserei (PLL) šķitusi vistuvākā, jo tautai par visu vairāk ir vajadzīga cerība un vārdi, kas iedvesmo. Dažādu frakciju kolēģi Saeimas priekšsēdes runu vērtēja atzinīgi, jo S. Āboltiņa ar teikto nevienu nav aizskārusi, lietišķi raksturojusi darāmo, lai atjaunotu uzticību varai, un ar emocionālāku atskatu vēsturē iedrošinājusi sabiedrību noticēt savai valstij. Viņa nosauca vairākus uzdevumus, kas būtu jāveic, - valdībai ir jākoncentrējas uz ārvalstu investīciju piesaisti, svarīgi ir īstenot skaidru enerģētikas politiku, spēcinot Latvijas enerģētisko neatkarību, jo «mēs esam atkarīgi no viena enerģijas avota piegādēm - no Krievijas». Saeimai būtiski ir stiprināt tiesiskumu, un «jāspēcina Valsts prezidenta statuss un pilnvaras».
Šī bija pirmā S. Āboltiņas svētku uzruna pēc ievēlēšanās Saeimas priekšsēža amatā, un pirmā Saeimas svinīgā sēde tā bija arī vairāk nekā 50 jaunajiem deputātiem. Daudziem parlamentāriešiem pie atloka bija sarkanbaltsarkanās lentītes - arī lielākajai daļai Saskaņas centra deputātu. Uz svinīgo sēdi bija ieradušies bijušie Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par neatkarību, ārvalstu diplomāti. Tradicionāli pēc svētku uzruna s visi pulcējas Sarkanajā zālē uz glāzi šampanieša. S. Āboltiņa, uzsaucot tostu, sacīja: «Saules mūžu Latvijai!»