Prezidenti nosaka toni
Laikrakstā The New York Times tagadējā ASV prezidenta Baraka Obamas priekšvēlēšanu cīņas laikā tika publicēta fotogrāfija, kurā bija skaidri redzams - pie Obamas televizora stāv disks ar Mad Men seriālu. Vēlāk prezidents arī apstiprināja: «Jā, tas ir vienīgais seriāls, kuru skatos regulāri.» Ar to pietika, lai viena no desmitiem TV «ziepeņu» no šauras, tomēr maksimāli reprezentatīvas skatītāju auditorijas iknedēļas izklaides filmas kļūtu par masu kulta produktu, kuru ja ne skatās «pilnīgi visi», tad par tā eksistenci zina gan. Arī Latvijā mēnešraksts Rīgas Laiks seriālam bija veltījis prāvu vietu. Nezinu gan, kādus seriālus skatās Valda Zatlera ģimenē un kā šis fakts ietekmē mūsu prezidenta izvēles seriāla popularitāti, tomēr ir aizdomas, ka Mad Men nav Zatlera izvēle.
Jā, medmeni nekad nekļūs par plaša patēriņa preci latviešu seriālu mīļotāju rindās, kas labprātāk atteiksies no vakariņām nekā palaidīs garām kārtējo lokālās seriālu kultūras galvenā zīmola - Ugunsgrēka - laidienu. Maz izredžu, ka Latvijas sabiedriskā vai komerctelevīzijas atļausies pirkt demonstrēšanas tiesības «viskarstākajām» gada sērijfilmām, lai ar nedēļas nobīdi iepazīstinātu skatītājus ar reklāmas aģentūras haizivs Dona Reipera vai mafiozā traģiķa Nakija Tompsona (svaigākā amerikāņu TV grāvēja - vēsturiska seriāla Sausais likums/Boardwalk Empire - centrālais varonis, ko radījis kanāls HBO, producējuši Mārtins Skorsēze un Marks Vālbergs, jau nodēvēts par spēcīgāko drāmu šosezon - drošu kandidātu uz galvenajām Emmy, TV Oskaru balvām) gaitām. Tam ir divi nopietni iemesli.
Iemesls - nauda
Tiesības rādīt labākos, populārākos pasaules sezonas seriālus (no 12 līdz 24 sērijām gadā, īstākās nekad nebeidzamās «ziepju operas») vai miniseriālus (līdz 12 daļām jeb epizodēm - šīs nišas produktus varētu saukt par daudzsēriju mākslas filmām) maksā dārgi, un pēdējos gados lielās studijas/kompānijas atteikušās arī no prakses tirgot atsevišķas seriālu sezonas atsevišķi. Tas savukārt izskaidrojams ar aizvien augošajām populārāko produktu ražošanas izmaksām. Būtībā televīzijas seriālu aizsegā top lielbudžeta filmas, un, pieļauju, drīz tās konkurēs ar Holivudas produkciju. To pierāda kaut vai TV filmas Jūs neko nezināt par Džeku/You Don't Know Jack (2010) liktenis - iecerēts kā riskants drūms miniseriāls par skandalozo Dakteri Nāvi (eitanāzijas atbalstītāju, vairākkārt tiesāto ārstu Džeku Kevorkjanu), šis 20 minūšu epizožu virknējums pārtapa 2 h 10 minūšu garā vienotā filmā, jo filmas galvenā zvaigzne Als Pačīno kategoriski atteicās filmu un savu darbu dalīt fragmentos. Rezultātā tapa viens no gada labākajiem, emocionāli spēcīgākajiem (televīzijas) kinodarbiem ar ģeniālu aktieri un reālu tēlu centrā, kura DVD pārdošanas apjomi ASV nesa pasakainu peļņu.
Savukārt mazām valstīm nav tādu līdzekļu, par kuriem pirkt nedz labākās ASV TV filmas, nedz «produktu paketes», - gan tāpēc, ka tirgus (tādējādi plašākas skatītāju auditorijas reitingi) mazs, gan tāpēc, ka pārāk sālīts prieks, ko ar reklāmu naudu neatpelnīt. Tieši populāro seriālu dārdzības dēļ garām Latvijai traucas tādas šīs sezonas topa preces kā Mad Men, Boardwalk Empire un daudzi citi t. s. stilīgie. Jāapmierinās ar otrā svaiguma preci un jāsamierinās, ka Latvijas televīzijas - gan valsts, gan komerckanāli - vēl labu laiku nekonkurēs ar Krievijas televīzijām vai Fox Life, Fox Crime, MGM, Hallmark u. c. pārsvarā krievu valodā tulkotajām, kabeļkanālu ātri piegādātajām modes precēm.
Konteksta nepārzināšana
Taču ne tikai nauda ir bremzes, lai labi seriāli nokļūtu mūsu mazajā tirgū.
Piemēram, zinu daudzus Grejas anatomijas fanus, tāpat pazīstu pulka dīvaiņu, kas kaifo par Mākslīgā skaistuma plastikas ķirurgu Šona un Kristiana vai slepkavas maniaka Dekstera bieži vien pārmērīgi cinisko humoru, kas robežojas jau ar amoralitāti. Izrādās, reitingu ziņā šie «stila nišas produkti» Latvijā nebūt neieņem augstākās pozīcijas. Protams, ārpus konkurences joprojām ir vietējie seriāli, lai cik baisi tie šķistu no «augstās mākslas», grodas dramaturģijas, veselā saprāta un labas gaumes pozīcijām. Nav runas par to, ka latvietim pat latvisks kroplis būs mīļāks par ārzemju kvalitātes standartu. Bieži vien tieši par labiem uzskatīto Rietumu seriālu uztveres problēma ir konkrēta (vēsturiska, stilistiska, izziņas vai pat psiholoģiska) konteksta atšķirības. Piemēram, lai saprastu šķietami elementārākā žanra - multenes - nu, kaut vai Dienvidparka - specifiskos jociņus, ir perfekti jāorientējas Amerikas sadzīves un pat politiskajās aktualitātēs. Tieši šī «konteksta nepārzināšana» būtu šķērslis, lai tāds kulta izstrādājums, kā jau minētie Trakie džeki/Mad Men vai, manuprāt, izcilā daudzsēriju filma Sausais likums/Boardwalk Empire (par 20. gadiem ASV - mafijas dzimšanas laikmetu)Latvijā uzskrietu līdz reitingu griestiem. Tā nenotiks nekad - pārāk daudz jāzina, lai šīs filmas novērtētu. Tādēļ mūsu televīziju filmu iepircējus var itin labi saprast. Un tādēļ Latvijā mēs vēl ilgi sēdēsim uz Rietumu vidējstatistiskā «seriāla mājsaimniecēm» adatas. Kad intelektuālisma kalngals būs histēriskais sociopāts doktors Hauss un kriminālās vaļības etalons Deksters ar asinskāro dēmonu iekšās. Vai arī barosimies ar krievu bandītu pabirām un latviski garā un miesā nabagajiem grēkinstinktiem.