Patlaban tiek izstrādāta regula, kurā būs noteikta procedūra, kā šāda Eiropas pilsoņu iniciatīva tiks īstenota. Eiropas Parlaments par to balsos decembra plenārsēdē, un paredzēts, ka regula stāsies spēkā nākamgad.
Briselē kopā ar Tieslietu ministrijas pārstāvjiem šīs regulas izstrādāšanā piedalījās arī Dace Akule, Providus Eiropas lietu pētniece, un Andris Gobiņš, Eiropas kustības Latvijā prezidents.
Ar vienu valsti nepietiks
Miljons pilsoņu - tas nenozīmē, ka šos parakstus varētu savākt, piemēram, Londonā vai Parīzē, kur to droši vien izdotos izdarīt vienas dienas laikā par jebkuru jautājumu, kas kādai enerģisku cilvēku grupai ienācis prātā. Pilsoņiem jāpārstāv vairākas ES valstis, un iniciatīvai jāattiecas uz kādu no ES kompetences jomām.
Zita Gurmai, Eiropas Parlamenta (EP) deputāte no Ungārijas, kura gatavo ziņojumu par topošo regulu, uzskata: «Pilsoņu iniciatīva ir unikāla iespēja iedvest jaunu elpu Eiropas demokrātijā, stiprināt pilsoņu līdzdalību ES politikas veidošanā, kā arī veicināt plašākas diskusijas starp dalībvalstīm par Eiropas norisēm. Mēs savā ziņā «iepeldam» vēl neizpētītos ūdeņos, tāpēc nevaram precīzi prognozēt, kāds būs iznākums, taču esmu pārliecināta - tādā veidā tiks panākts, ka ES jautājumi kļūs par cilvēku ikdienas sastāvdaļu.»
EK priekšlikums - pilsoņiem jāpārstāv trešā daļa ES dalībvalstu, bet EP pārliecināts, ka demokrātiskāka pieeja būtu tad, ja iniciatīva nāktu no piektās daļas ES valstu. A. Gobiņš piekrīt EK nostādnei un uzskata, ka tādā veidā tiks panākts, ka iniciatīvas būs vairāk pārdomātas, izsvērtas. Savukārt D. Akule atbalsta EP pozīciju un vērtē - jūtams, ka EK ir bažas, ka «Eiropas Komisija tiks pārplūdināta ar ierosinājumiem», tāpēc tā cenšas Eiropas pilsoņu iniciatīvu ierobežot birokrātiskos pinekļos. Piemēram, Komisija ierosināja, ka jau pēc 300 000 parakstu savākšanas tā varētu lemt, vai šāda iniciatīva ir vērā ņemama. EP šādu nostāju neatbalsta. A. Gobiņš stāsta - kopā ar citu valstu Eiropas kustībām izdevies panākt, ka EK pēc noteikta parakstu skaita savākšanas šo procesu nodrošinās finansiāli. Atšķiras arī piedāvātie termiņi, kuros jāiekļaujas, lai parakstus savāktu. EK uzskata, ka pietiktu ar gadu, bet eiroparlamentārieši piedāvā citu variantu - no 18 mēnešiem līdz pat diviem gadiem.
Jāizmanto tehnoloģijas
A. Gobiņš uzskata, ka šķietami tehniskais jautājums par ES pilsoņu parakstu autentiskuma apliecināšanu pārvērties par politisku. Ja paraksti būtu jāapliecina pie notāra, Latvijā tas varētu būt nopietns šķērslis, lai iniciatīvu īstenotu, ir pārliecināts EKL vadītājs. Viņš uzskata, ka mūsdienās pieejamas dažādas tehnoloģijas, ar kurām iespējams parakstus autorizēt. D. Akule saka - no tā, cik birokrātiska vai demokrātiska būs parakstu vākšanas procedūra, atkarīgs, vai Eiropas pilsoņu iniciatīva patiešām būs demokrātijas instruments vai arī to spēs izmantot tikai naudīgas lobiju organizācijas.
Pilsoņu iniciatīva nenozīmē parakstu vākšanu par gatavu likumprojektu. Paredzēts, ka Eiropas Komisijā tiks iesniegts konkrēts konceptuāls ierosinājums, kuram par likumprojektu jātop vēlāk. Nav garantiju, ka ikviena iniciatīva tiks īstenota. Taču EK būs pienākums katru no tām izanalizēt un ar šiem secinājumiem iepazīstināt ne tikai parakstītājus, bet arī plašāku sabiedrību.
Lai gan regulai par Eiropas pilsoņu iniciatīvu jāstājas spēkā tikai nākamgad, jau patlaban zināmas 20 iniciatīvas, par kurām organizācijas savākušas vai vēl vāc parakstus. Piemēram, Greenpeace iniciatīvai par ģenētiski modificēto augu aizliegšanu visā Eiropā jau ir 1,2 miljoni atbalstītāju. Eiropas Invaliditātes foruma iniciatīvu, kurā tiek pieprasītas lielākas tiesības cilvēkiem ar invaliditāti, atbalstījuši 1,4 miljoni pilsoņu. Uz jautājumu, vai viena no pirmajām nevarētu būt iniciatīva, ka Eiropas Parlamenta mītnei jābūt tikai Briselē, D. Akule atbildēja, ka šāda lēmuma pieņemšana nav EK kompetence, tomēr ļoti iespējams, ka šāda iniciatīva tomēr radīsies, jo pilsoņi, visticamāk, vēlēsies izpaust savu viedokli par šo ilgi diskutēto jautājumu.
Jautāti, cik lielu popularitāti Eiropas pilsoņu iniciatīva varētu izpelnīties Latvijā, D. Akule un A. Gobiņš bija vienisprātis: atsaucība būs. To ļauj secināt Latvijas pilsoņu lielā aktivitāte, izsakot savu viedokli ar balsojumu referendumos. D. Akule lēš - iekļaujoties parakstu miljonā, Latvijā būs jāsavāc vien 6750 parakstu.