Vērojot ekonomikas attīstību šajā valstī, analītiķi visai skeptiski vērtēja ungāru neprasmi gadiem iziet no dažādām krīzēm. Bet, neraugoties uz visu, Ungārija 1. janvārī no Beļģijas pārņēma ES prezidentūru un ir pilna apņēmības apliecināt, ka valsts institūciju kapacitāte un ierēdņu kvalifikācija ļaus šo darbu paveikt godam. Bet praksē prezidentūra nozīmē to, ka Ungārijas valdībai jānodrošina ne tikai sekmīgs ES Padomes un ES ministru padomju ikdienas darbs, bet jānāk klajā ar savu programmu, kuru savas prezidentūras laikā tā īstenos.
Ungārija pēc Slovēnijas un Čehijas ir trešā «jaunā» ES dalībvalsts, kura uzņemas prezidentūru. Tai sekos Polija. Taču arī Latvijai palicis pavisam nedaudz laika - tikai četri gadi -, lai sagatavotos savai 2015. gada prezidentūrai. Jau patlaban premjerministra biedra ES prezidentūras sagatavošanas jautājumos Arta Pabrika biroja darbinieki apgūst jauno valstu pirmās prezidēšanas pieredzi.
Katra ES prezidentūra ilgst pusgadu, bet katra valsts tai gatavojas jau vairākus gadus iepriekš, jo visiem ministriju dienestiem ievērojami pieaug darba apjoms. Pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā prezidējošās valsts vadītājs bija arī visas ES Padomes priekšsēdētājs. Tagad priekšsēdētāja amatu pastāvīgi ieņem Hermans van Rompujs. Liktenīga ironija bija tā, ka Beļģija savu 12. prezidentūru aizvadīja galvenokārt ar «pagaidu valdības» palīdzību. Un izrādās - ja «mehānisms» ir labi ieeļļots, tas itin labi rit arī tad, ja valdībai tādas īstas «galvas» nav.
Ungārijas valdība ar labēji centrisko Viktoru Orbanu priekšgalā noteikusi astoņas prioritātes, kuras tiks papildus izceltas, risinot jautājumus attiecībā uz ES ekonomiskās krīzes mazināšanu un eirozonas stiprināšanu. Tās ir ES paplašināšanās; kultūru daudzveidība un Eiropas Brīvprātīgā darba gads; Donavas reģiona valstu attīstības stratēģija; ES ekonomikas attīstības pārvaldība; Austrumu partnerība ar sešām bijušajām PSRS republikām Ukrainu, Moldovu, Azerbaidžānu, Armēniju, Gruziju un, ja netiks lemts citādi, arī ar Baltkrieviju; «Mainīgā Eiropa» - reformu izstrāde lauksaimniecības politikas, klimata pārmaiņu, atjaunojamās enerģijas un citās jomās; stratēģija Eiropa 2020 - ES demogrāfisko problēmu risināšana; ES politikas izstrāde attiecībā uz romiem. Paši ungāri saka, ka viņi savas prezidentūras laikā veidos «stipru Eiropu», kas esot viņu «galvenais ambiciozais plāns».
ES prezidentūra katrai valstij izmaksā daudz - ne tikai cilvēkresursu un darba apjoma ziņā. Patlaban valsts ministrijās papildus pieņemti 225 darbinieki, bet Ārlietu ministrijai un ES prezidentūras valsts ministra sekretariātam nākuši klāt trīs pagaidu departamenti. 80 cilvēki papildinās Ungārijas pastāvīgās pārstāvniecības ES darbinieku skaitu, vēl 40 - valsts pārstāvniecības ārzemēs.
Ungārija paziņojusi, ka tā būs taupīga, bet, neraugoties uz pieticību, tiks iztērēti 85 miljoni eiro. Statistika liecina, ka iepriekš prezidējošās valstis tērējušas no 80 līdz 150 miljoniem eiro - atkarībā no veicamajiem uzdevumiem. Tika atjaunotas valdības ēkas, lai nebūtu jātērē nauda ES Padomes, ministru un ekspertu tikšanās reizēm. Taču galvenie notikumi paredzami lielākajā baroka pilī, kura atrodas netālu no Budapeštas, mazajā Gedellē ciematā. Prezidentūras laikā valstī notiks 260 augsta līmeņa tikšanos un Ungārija uzņems apmēram 35-40 000 viesu. Visas viesnīcu izmaksas segs uzņēmējvalsts. Tiks īrētas 100 Audi, 45 Škoda un 10 SAAB marku automašīnas, 50 VW un divi Citroen minibusi, kā arī viens kravas auto.
«Mēs ticam, ka pēc prezidentūras beigām mūsu valsts prestižs ES būs augstāks, nekā tas ir tagad,» cer Ferencs Robāks, Ungārijas valdības komisārs ES prezidentūras sagatavošanas jautājumos.