«Lai arī kādas debates eirozonā notiktu par krīzes risināšanas mehānismiem un potenciālo privātā sektora iesaistīšanu šajā mehānismā, mēs skaidri sakām, ka nepiemērosim parāda neatmaksāšanu,» teikts G20 samita laikā izplatītajā paziņojumā. To nācās rakstīt pēc tam, kad A. Merkele bija paziņojusi, ka arī privātsektoram vajadzētu iesaistīties valsts problēmu risināšanā, nevis visu novelt uz nodokļu maksātāju pleciem. «Mēs nevaram turpināt nemitīgi skaidrot mūsu vēlētājiem un pilsoņiem, kādēļ nodokļu maksātājiem jāsedz risku izmaksas, nevis tiem cilvēkiem, kuri nopelnīja daudz naudas ar šiem riskiem,» teica Vācijas kanclere. Viņa no saviem vārdiem neatkāpās arī pēc paziņojuma izplatīšanas.
Īrijas premjerministrs Braiens Kouens laikrakstam Irish Independent pavēstīja, ka šādi komentāri apgrūtina cīņu pret finanšu krīzi, kas zaļajā zemē pieņemas spēkā. «Tam, kas tika pateikts, manuprāt, būs neparedzamas sekas,» A. Merkeles teikto komentēja B. Kouens. Viņš apgalvo, ka vērtspapīru tirgus sācis «uzvesties neracionāli» un Īrijas bankās dienas laikā bez jebkāda iemesla procentlikmes pieaugušas par veselu procentu.
ES patlaban izstrādā noteikumus, kas stāsies spēkā 2013. gadā. Viens no ierosinājumiem ir deleģēt daļu atbildības par izkļūšanu no ekonomiskajām krīzēm privātiem investoriem. Šādas runas kaitē grūtībās esošajām valstīm, kuras izpārdod valsts parādzīmes, lai iegūtu līdzekļus ekonomikas stimulēšanas programmām un budžeta lāpīšanai.
Īrija pieder šai riska grupai, jo tās budžeta deficīts jau sasniedzis 32% no iekšzemes kopprodukta. Taču pagaidām tā nav lūgusi finansiālu palīdzību no ārpuses. Tomēr 20 no 30 Reuters aptaujātajiem ekonomistiem ir pārliecināti, ka līdz nākamā gada beigām Īrijai vajadzēs vismaz 48 miljardu eiro aizdevumu. Tas atsauc atmiņā Grieķijas scenāriju, kam bija vajadzīgs 110 miljardu eiro aizdevums.