Pēc desmit dienu darba Dzērbenē, kur četrdesmit minūšu garā Filma tika nofilmēta, daži jautājumi dramaturgam, scenāristam, režisoram Ivo Briedim. Filmas pirmizrāde paredzēta decembrī.
Tev šī ir dubulta debija - citā izteiksmes formā (kino) un citā profesijā - režijā. Ko tas nozīmē?
Tas nozīmē dziļu apmulsumu, kas nemitīgi jāslēpj. Lai gan pats šo projektu ierosināju. Sanāk, ka jāmulst pašam no sevis. Arī tā ir daļa no eksperimenta, ka nostādīju sevi filmas varoņu pozīcijā. Kā saka viens no viņiem: «Mēs esam nepieredzējuši, daudz ko nemākam, bet tas viss ir sūds…» Kinorežisors ir ļoti komplicēta profesija - jāpārzina vairākas profesijas. Man šādas izglītības nav un pieredze ir niecīga, tāpēc jāpaļaujas uz stāsta, vīzijas un kolēģu spēku. Atkarība.
Mēdz teikt, ka filmas panākumu pamatā ir spēcīgs, labs stāsts. Vai piekrīti?
Piekrītu. Tām minūtēm skatītājs ir vismaz kaut kur jāved - kā ceļojumā. Te var atcerēties Ž. L. Godāra kungu: «Stāstam jābūt sākumam, vidum un beigām, bet ne obligāti šādā secībā.»
Un par ko ir tavējais Filmā?
Ja ieskatās dziļāk par varoņu ārējo motivāciju, tad par to, ka mēs visi gribam būt mīlēti. Diemžēl mēs visi esam arī idioti.
Kas, tavuprāt, pietrūkst latviešu filmām, lai tās būtu «skatītājiem draudzīgas»?
Nedomāju, ka tās ir veidotas kā «nedraudzīgas», taču filmu veidotājiem pietrūkst prakses, nav regulāru attiecību ar nacionālo skatītāju, par savstarpēju pieslīpēšanos var tikai fantazēt. Iztrūkst posms, kurā veidojas valoda, stils, maniere. Darbs dara darītāju.
Runā, ka filmu veidojuši veseli pieci režisori. Jo galvenajās lomās ir jauni režisori, nevis aktieri, un filmēšana noritējusi Ķimeles lauku mājā. Kāpēc ne aktieri?
Tāpēc, ka šie jaunie režisori ir Māras Ķimeles režijas studenti Kultūras akadēmijā, nu jau absolventi, ar kuriem Māra aktiermeistarības uzdevumā iestudēja manu lugu Filma. Puiši precīzi iegūla lugas raksturos. Lūdzu, lai Māra palīdz viņus tur noturēt arī filmēšanas laikā.
Tu esi visai ražīgs rakstītājs. Kas tālāk?
Tālāk būs animācijas filma Laiks iet, ko kopā ar mākslinieku Valdi Broži veidojam studijā Atomart. Ir scenārijs, ko attīstām ar Mārtiņu Graudu un Vili Daudziņu. Septembrī Bonnā izrādīs lugu Finnland, ko rakstīju kopā ar trijiem autoriem no Vācijas, Nīderlandes un Dānijas. Tad būs līdzīgs vairāku autoru darbs Dailes teātrim. Un tad jau redzēs.