«Pirmkārt, vajadzētu iedot nozarei naudu. Salīdzinot ar 2009. gadu, neatliekamo pacientu skaits audzis par 33%, pacientu mazāk nekļūst,» saka V. Keris un piebilst, ka, protams, jānokārto jautājums, lai stacionāriem par neatliekamās palīdzības sniegšanu samaksātu, taču nākamā gadā veselības aprūpes naudai jābūt vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta. Patlaban tie ir 3,5%.
Kādas problēmas?
Saņēmušas no Veselības norēķinu centra (VNC) jaunos līgumus par nākamo pusgadu, visvairāk satraukušās ir Cēsu, Ogres un Kuldīgas slimnīcas. Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis saka - ar šādu finansējumu no 1. septembra slimnīca vairs nesniegs neatliekamo palīdzību. VNC pārstāvis Toms Noviks saka: problēma ir tā, ka veselības aprūpes budžets šogad ir vēl vairāk samazināts. Pērn tas bija 496 miljoni latu, šogad - 492 miljoni. Turklāt, pēc T. Novika teiktā, dažām slimnīcām problēmas varētu radīt arī tas, ka 1. jūlijā stājusies spēkā jauna kārtība, ka vairs nav vienota tarifa - 171 lats -, ko slimnīca vidēji saņem par pacienta ārstēšanu. Tagad terapeitiskajiem pacientiem ir zemāks, bet ķirurģiskajiem - augstāks tarifs. «Ja slimnīca uzņem vairāk terapeitisko pacientu, finansējums ir attiecīgi mazāks,» saka T. Noviks.
Cēsīs šodien ieradīsies veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS) un arī premjers Valdis Dombrovskis (V), kuram Cēsīs ir darba vizīte. Viņu, visticamāk, gaida neizbēgama tikšanās ar protestētājiem pret zemo finansējumu slimnīcai, kuri atradīsies pie Cēsu laikraksta Druva. Arī premjers turp dosies. Protesta akcija slimnīcas ikdienas darbu neietekmēšot, jo tas nav streiks.
J. Bārzdiņš ceturtdien izteicās, ka pilnībā izprot un atbalsta mazo slimnīcu un mediķu arodbiedrības vadītāju prasību valdībai palielināt veselības nozares budžetu, taču vienlaikus rosina slimnīcu kapitāldaļu turētājas pašvaldības un slimnīcu vadītājus publiskot konkrēti paveikto izmaksu efektivitātes uzlabošanai. Iepriekš Dienai ministrs sacīja, ka jāskatās, kas tās ir par slimnīcu pārstrādēm. No viņa teiktā izriet, ka, tā kā neizbēgami izskatoties budžeta grozījumi, varētu būt cerības uz papildu naudu veselības aprūpei gada beigās.
Naudas pietiek pusei
«Līdz gada beigām mēs nevarēsim gaidīt,» Dienai saka I. Eglītis. Slimnīca gadā uzņemot gandrīz 5000 pacientu, taču valsts slimnīcai ieplānojusi tikai 2208 neatliekamos pacientus gadā. Jau līdz šim brīdim uzņemts 2341 pacients. «Ieplāno mums divreiz mazāku skaitu. Pāri 4000 pacientu būs. Ar visu slimnīcas sijāšanu, plēšoties ar pacientiem un viņu tuviniekiem uzņemšanas nodaļā,» saka I. Eglītis. Līdzīgi bijis arī pērn, taču gada beigās valdība arī stacionāru pakalpojumiem piešķīrusi naudu. I. Eglītis atgādina, ka jau sen runā par reģionālo slimnīcu tarifa, kas ir 244 lati, pielīdzināšanu lokālajām slimnīcām, kuru tarifs līdz 1. jūlijam bija 171 lats. To plāno darīt tikai no nākamā gada. I. Eglītis saka - pēc 1. jūlija mums tarifs vidēji ir pat zemāks par 171 latu.
Cēsu slimnīcas vadītājs Guntars Kniksts Dienai saka - jau tagad pārstrāde ir ap 40%. Viņš arī piebilst, ka nevar vainot slimnīcas par neekonomisku darbību - gan štats ļoti samazināts, gan ieviesta observācijas nodaļa, kurā pacientus novēro, vai atstāt slimnīcā vai sūtīt mājās.