Brīnumi nenotika. Demokrātijas nostiprināšanās un likuma vara Krievijai tuvākajā laikā nedraud. Par to liecina Maskavas tiesas spriedums kādreizējā naftas kompānijas JUKOS vadītāja un bagātākā Krievijas pilsoņa, bet tagad ieslodzītā Mihaila Hodorkovska lietā. Pirmdien tiesa atzina viņa un bijušā JUKOS akcionāra Platona Ļebedeva vainu 200 miljonu tonnu naftas nozagšanā un nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšanā. Tiesnesis bija labi ieklausījies premjera Putina norādījumā, ka «zaglim jāsēž cietumā». Ja tiks piespriests prokuratūras prasītais sods, vēl vairākus gadus Hodorkovskis kalpos kā atbaidošs piemērs visiem, kas vēlētos nostāties politiskā opozīcijā pret Kremli.
Krievijas ārlietu resora nosodījums rietumvalstu paustajai kritikai it nemaz nepārsteidz. Vienīgi rodas jautājums, kā mūsu austrumu kaimiņš aprēķinājis, ka starptautiskās reputācijas graušana tomēr atmaksājas. Interesants ir Novaja gazeta secinājums, kas virsrakstā izmanto vārdu spēli krievu valodā. Tiesneša lēmums nozīmējot, ka cietumā jāsēž visam «galmam» (dvor; vor - zaglis). Jo kopš deviņdesmito gadu sākuma naftas, gāzes, lauksaimniecības un jebkurš cits uz eksportu vērsts bizness Krievijā būtībā ir balstījies valsts un tās pilsoņu apzagšanā. Hodorkovskis un Ļebedevs jau pa septiņiem gadiem atsēdējuši un pēdējā laika izzagšanā nav varējuši piedalīties. Tādēļ atklāts paliek jautājums: bet kā tad ar «Putina draugiem» uz trubas?