Mans draugs Delmi, ēdot sviestmaizi, ko bija iegādājās tepat redakcijas telpās uzstādītajā sviestmaižu automātā, lasīja ārā gurķa šķēlītes. Jautāju viņam, kāpēc viņš tā dara. Atbilde bija: «Es nezinu, kas tie ir par gurķiem.» Norādīju, ka viņš ir spānis un spāņu gurķi jau ir attaisnoti. «Jā, esmu galisietis, tomēr jūtos nedroši un ņemu tos gurķus ārā.» Arī svētdien Rīgas Centrāltirgū, pērkot jaunos kartupeļus, piedzīvoju ko līdzīgu. Piestāju pie pārdevējas, kuras prece man likās tīkama, lūdzu divus kilogramus un pajautāju, no kurienes tie ievesti. Spānija. Sieviete, kura bija apstājusies tādā pašā nolūkā, tūlīt reaģēja ar: «Ai, ai, nē!» - un devās pie nākamā tirgotāja, kurš teica, ka viņam kartupeļi esot no Polijas. Savukārt pārdevēja, kura svēra kartupeļus man, smīkņājot noteica, ka pašlaik tirgū ir nopērkami tikai no Spānijas nākušie svaigie bumbuļi.
Tādas sekas ir Hamburgas varas iestāžu un politiķu bezatbildīgajam paziņojumam par nāvējošās baktērijas izcelsmi. Simt četrdesmit miljoni latu ir patlaban pieprasītais zaudējumu kompensācijas apjoms, tomēr ietekme no šīs steidzīgās linča tiesas būs jūtama ilgstoši. Hamburgieši tomēr pamanījās vēlreiz uzkāpt uz tā paša grābekļa, vainojot arī vietējos pupiņu audzētājus. Būtībā neuzticībai ir pakļauta visa dārzeņu audzēšanas tradīcija. Cilvēki mirst. Atbildes joprojām tiek meklētas.
Nesaprotami, ka kompensācija un atbildība tiek uzvelta visai Eiropas Savienībai. Neraugoties uz to, ka informācijas izplatītāji ir zināmi. Kolektīvā atbildība. Tas jau ir piedzīvots. Kolektīvā atbildība darbojas tad, ja katra indivīda atbildības sajūta ir kritiska un balstīta universālās vērtībās. Šajā gadījumā hamburgieši slēpjas aiz Vācijas mātes (kancleres Merkeles) ietekmīguma un vācu nodokļu maksātāju iemaksātā ES kopbudžetā. Neesmu dzirdējis pat atbildīgo atvainošanos gurķu audzētājiem un Eiropas patērētājiem.
Šādi draudi ir jāapzina, un jāatrod to cēlonis, šeit var prasīt kolektīvo atbildību un iesaisti, jo EHEC baktērija apdraud visus eiropiešus.
Līdzīga situācija veidojas ar leģionāru slimības izplatīšanos. Šogad Latvijā reģistrēti 13 saslimšanas gadījumu. Visticamāk, saslimšana notikusi, ieelpojot ar legionellas baktēriju inficētas ūdens daļiņas mazgāšanās laikā. Ir jābūt skaidrām atbildēm un rīcības plānam. Par to ir jāinformē sabiedrība, negaidot, kad baumas radīs paniku.
Arī mums Eiropas nomalē jāatgriežas pie individuālās atbildības. Par slepeniem balsojumiem, nevalstiskiem lēmumiem, nesaprotamiem nolēmumiem, izšķērdētiem valsts līdzekļiem, pieļautu kontrabandu, brūkošiem ceļiem. Par saviem vārdiem, runātiem un rakstītiem. Katram no mums par vienaldzību un neiesaistīšanos.