Haltūrēja visi. Vai nu veicot darbu nevīžīgi, vai gūstot papildu ienākumus citā darbā. Iekšlietu ministre, kam sirdij tuvāka un saprotamāka komunikācija ar datorspēļu virtuāliem radījumiem, nevis dzīviem Alfas kaujiniekiem, protams, var apgalvot, ka viņai viss nav jāzina. Tikai žēl, ka netika atrasts laiks, lai būtu lietas kursā par specvienības dalībnieku daudzajām disciplinārlietām un viņu dzīves un darba apstākļiem.
Pavirši savus pienākumus pildīja Alfas vadība, pieņemot atbildīgajā darbā visus, kas vien izturēja fiziskos pārbaudījumus. Akūts kadru trūkums - neviens pēc šī darba rindā nestāvēja - nav attaisnojums. Un haltūrēja (piestrādāja) arī daudzi pašas vienības locekļi, lielāko daļu savu ienākumu gūstot citos darbos. Diemžēl kolēģi vai nu pievēra acis, vai vienkārši neiedziļinājās darbabiedru raksturā, kuriem droši vien reizēm uzticēta dzīvība. Dažādu iekšlietu sistēmas darbinieku haltūras cena - Jēkabpils traģēdija (laupīšana un slepkavība).
Cerams, ka ministre un policijas vadītājs zina, ko dara, plānojot strauji panākt, lai policisti nestrādātu ilgāk par 12 stundām diennaktī. Kaut arī tā ir vēlmju domāšana, ka pašreizējā finansiālajā situācijā ierindas kaujinieks varētu saņemt juriskonsulta vai departamenta vadītāja cienīgu atalgojumu (1000 latu uz rokas), liegt viņiem piepelnīties, neko nepiedāvājot pretī, nozīmēs kārtējo haltūru. Vai kāds aprēķinājis tās cenu?