Holandse nieuwe jeb Holandes jaunā patiešām ir īpaša. Tā vis nav kaut kāda parasta siļķe, par to liecina arī tās otrs nosaukums - maatje -, kas ir atvasināts no holandiešu vārda «jaunava». Tās Ziemeļjūrā zvejo tikai vienu mēnesi - no maija beigām līdz jūlija sākumam -, kad tās ir vistreknākās un nav vēl sākušas nodoties mīlaspriekiem. Holandes jaunās siļķes sezona ikgadu svinīgi tiek atklāta Shēveningenā ar simbolisku izsoli. Pērn 45 zivis pārdeva par rekordaugstu summu - 66 tūkstošiem eiro -, un šī nauda tika ziedota labdarībai.
Siļķe skaitās laba, ja tauku procents ir vismaz 16%. Tā vienmēr ir vairāk vai mazāk plaukstas garumā un tiek iztīrīta jau uz zvejas kuģa klāja - tai novelk ādu, izņem galveno asaku un iekšas, nogriež galvu, bet atstāj asti un aizkuņģa dziedzeri (dažos avotos min arī nieres). Dziedzeris nepieciešams, jo tas turpina izstrādāt enzīmus, kas vajadzīgi gatavināšanas procesā. Tad siļķes sasāla un nogatavina pāris dienu, pēc tam sasaldē, lai apturētu fermentēšanos. Sasālīt gan nav pareizais vārds, jo faktiski sāli nejūt un tas nedrīkst būt vairāk par 2%. Tas arī ir būtiskākais, kas atšķir Holandes siļķi no vācu, dāņu un vēl jo vairāk latviešu marinētās siļķes.
Maatje (izrunā [mātje]) ir maigi trekna un ļoti siļķaina. Mans dzīvesbiedrs, vislabāko nodomu vadīts, nolēma japāņu kolēģus noteikti aizvest uz kādu no Amsterdamas siļķotavām - galu galā lai nu kas, bet japāņi spēs novērtēt jēlu zivi. Liels bija viņa izbrīns, kad neviens no 12 cilvēku grupas nebija gatavs nokost pat mazu gabaliņu zivs. Jēla siļķe - ko vēl ne?! Pa īstam holandiski to ēd, atgāžot galvu, paceļot aiz astes divos pirkstos satvertu siļķi un kožot no galvas puses. Dzīvē gan ne pārāk bieži nākas šādu ēšanas stilu novērot. Visvairāk lietotais paņēmiens ir uz papīra šķīvja izkārtota zivs, kas sagriezta kumosgabalos un apbērta ar kapātiem sīpoliem (kas par mutes smaku pēc tam!). Nedaudz retāk vērojama siļķe, kas iestūķēta baltmaizes bulciņai pa vidu. Un vēl retāk siļķe ar marinētiem gurķiem (kas gan vairāk garšo pēc etiķaini cukurotiem gurķiem). Es ēdu to pa latviešu modei - ar biezpienu un vārītiem kartupeļiem.
Holandieši nemēdz savas siļķes ēst mājās. Tas ir savdabīgs ielas ēdiens, un tikai tur tas piederas.