Idžogo ātri sameklēja kādu telpu bez durvīm, kur nolikt mantas, un atrada jaunu «mājokļa īres» variantu. Izskatījās tas tā: līdzens zemes pleķis. Idžogo samaksāja par īri gadu uz priekšu un sāka būvēt māju. Šāda situācija te ierasta - pieprasījums pēc dzīvokļiem krietni pārsniedz piedāvājumu.
Nesen pirmo reizi aizbraucu apskatīt draudzenes jaunbūvi. No pilsētas centra 10 minūšu brauciens. Tur sākas kleķa būdiņu valstība: nelīdzeni zemesceļi, netīrās bodītēs skan skaļa mūzika, matrači, virtuves piederumi un augļi tiek tirgoti arī zem klajas debess. Sāku līkumot pa putekļaino ceļu labirintu. Vietējie puišeļi, ieraudzījuši mani, skaļi sauc: «Oibo, Oibo!» - tas nozīmē «baltais cilvēks».
Džai Kadokuči ciemā notiek aktīva celtniecība. Vienstāva mājeles izmētātas bez jebkādas sistēmas, visdažādākajos leņķos cita pret citu, attālums starp tām ir grūti izskaidrojams, dažviet tikai pusotra metra, nekur nav iezīmētas robežas starp zemes gabaliem. No ciemata jauks skats uz kalniem. Idžogo ar lepnumu rāda savu roku darbu: sienas gatavas, jumts uzlikts pirms divām dienām (koka karkass un virsū cinka plāksnes). Mājas garumā koridors, no tā pa labi divas durvis. Divi dzīvokļi: viens Idžogo, otrs viņas draudzenei Džojai. Būs ļoti mājīgi. Vēl palicis apmetums, durvis, logi, elektroinstalācija, ūdens caurules, kanalizācija un griesti.
Idžogo pārģērbjas darba drēbēs un dodas rakt un vest smiltis. Manu piedāvājumu pievienoties viņa noraida. Tik un tā pēc brīža dodos palīgā. Kādus 200 metrus no mājām viņa kapā smiltis un ber tās ķerrā. Ļauju viņai piebērt pusi ķerras un stumju. Idžogo iesmejas: «Savu mūžu neesmu redzējusi, ka oibo strādātu ar lāpstu un stumtu ķerru!» Arī pārējie kaut ko tādu laikam redz pirmo reizi. Balto cilvēku Nigērijā ir ļoti maz - daudzi vietējie tos redzējuši tikai televizorā.
Vietējie ļaudis nāk klāt, sveicina, saka, ka vēlas ar mani aprunāties. Kaimiņi saka Idžogo, lai nespīdzinot mani, - tāds darbs neesot domāts baltajam cilvēkam. Daudzi ir pārliecināti, ka baltie vispār ir par vārgu jebkādam fiziskam darbam.
Dzīvošanai šī vieta būs laba: šeit esot nepārtraukta elektrības piegāde. Nigērijā tas ir brīnums. Sevišķi bēdīgi ir sausās sezonas laikā (novembris-aprīlis), kad ūdens upēs ir maz un HES iet grūti. Tagad sākas lietus sezona. Līdz tās sākumam visām jaunceltnēm cenšas uzlikt jumtus, jo citādi lietusgāzes izpostīs mūrus. Idžogo mājai jumts ir virsū, pārējo pabeigsim pāris nedēļās.