Vecāķiem karogu nedod
Piektdienas vakarā ar koncertuzvedumu, glābšanas iekārtu demonstrēšanu un ugunsskulptūras veidošanu Vakarbuļļu pludmalē svinīgi tika pacelts starptautiskais vides kvalitātes apliecinājums Zilais karogs. Lai to iegūtu, peldvietā iekārtoti jauni stāvlaukumi un izvietotas pārģērbšanās kabīnes un soliņi, informē Kurzemes rajona izpilddirekcija. Pavisam Zilā karoga peldvietām ir jāatbilst 29 kritērijiem. Vecāķu pludmalē pērn nebija atbilstošas ūdens kvalitātes, tādēļ šogad tā karogu nesaņēma, stāsta Ziemeļu rajona izpilddirektores palīdze Vita Ančevska. Vecāķos vēl notiek pēdējie sagatavošanas darbi, bet jūnijā pludmale noteikti būs gatava uzņemt peldēties gribētājus.
Vidzemes priekšpilsētā labiekārtošanas darbi pabeigti jau līdz oficiālajai peldsezonas atklāšanai 15.maijā, informē izpilddirekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dana Šarlovska. Bābelīša ezeram, Dambjapurva ezeram, Gaiļezeram, Juglas un Velnezeram sakopti krasti un piegulošās teritorijas, attīrīta grunts, volejbola laukumos un pludmales zonās ieklāta baltā smilts.
Glābēji maksā dārgi
Jau vairākus gadus no visām Rīgas peldvietām tikai četras ir oficiālas, proti, tādas, kurās ir pārbaudīts akvatorijs un pie kurām visu diennakti dežurē glābēji. Tās ir pie Bābelīša ezera, Ķīšezera, Vecāķos un Vakarbuļļos. Turpretim ir zināmas vismaz 13 populāras peldvietas, piemēram, Bolderājas karjers, Gaiļezers, Juglas ezers, Zaķusala, Lucavsala, Dambjapurva ezers, kurās ne par bērnu, ne pieaugušo drošību neviens negādā.
«Vai oficiālo peldvietu nav par maz, tas ir diskutabls jautājums,» uzskata Rīgas pilsētas izpilddirektora Andra Grīnberga preses sekretārs Uģis Vidauskis un skaidro, ka to izveide ir pietiekami dārga, jo jāveic gultnes izpēte un jāalgo glābēji. Taču šogad nauda peldvietu un aktīvās atpūtas zonu labiekārtošanai un uzturēšanai samazināta par 60% - pērn bijuši nepilni 700 tūkstoši, šogad - 270 000 latu. Pēc U.Vidauska domām, Rīga jau tā ir privileģētā situācijā, salīdzinot ar citām Eiropas galvaspilsētām, jo tai ir garas, drošības prasībām atbilstošas jūras pludmales. Savukārt neoficiālajās peldvietās pašvaldības policisti cenšas pa laikam iegriezties: «Zinām, ka puišeļi lec no tiltiem un tamlīdzīgi. Un tās ir tās vietas, kur policija cenšas dežurēt, bet visur tas nav iespējams un zīmes arī uzlikt nevar.» Pašvaldības policijas pārstāve Inese Tīmane stāsta, ka glābēju skaits nav mainījies, bet līdzekļu ekonomijas dēļ policija retāk patrulēs ar kuteriem Juglas ezerā un Ķīšezerā.
Tikai Rīgas oficiālajās peldvietās pēdējos gados nav konstatēts neviens noslīkšanas gadījums. Tādēļ Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics aicina peldēties tikai tajās, bet, ja tas nav iespējams, pašiem peldētājiem izstaigāt ūdenstilpi un pārliecināties par drošību. «Tajā vietā, kur vakar bija peldvieta, šodien var būt baļķis, veca riepa vai, nedod dievs, ledusskapis,» norāda M.Šics. Pret šādiem priekšmetiem var gūt nopietnus savainojumus. Ieteicams arī nepeldēties alkohola reibumā un padomāt par elementārākajiem glābšanas līdzekļiem: «Vajadzīgs kaut kas, ko pamest cilvēkam, kurš slīkst - der arī dēlis vai porolona gabals. Bet bērnus nekur nedrīkst laist bez peldvestēm.»