Paši igauņi uzskata, ka monētu lietošana diendienā būs viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, pie kā viņiem nāksies pierast un kas visai ievērojami mainīs līdzšinējos naudas lietošanas paradumus. Tāpat zināmu laiku prasīs, lai aprastu ar jaunās naudas vērtību. Ar cenu pieaugumu igauņi, izskatās, ir samierinājušies. No dzīves sadārdzināšanas, pēc Dienas uzrunāto Igaunijas iedzīvotāju domām, izbēgt nevarēs, taču to ne tik daudz veicinās eiro ieviešana, cik ar to nesaistīti faktori.
Satrauc cenas
Aptaujas rādīja, ka cenu pieaugums saistībā ar eiro ieviešanu Igaunijā dzīvojošos satrauc visvairāk. Šīs bažas nav bez pamata, jo pieredzētais valstīs, kas iepriekš pievienojās eirozonai, parādīja tirgotāju vēlmi mainīt cenas uz augšu. Proti, pārrēķinot cenas eiro, tās noapaļotas augšup vairāk, nekā vajadzētu. Lai pārēja uz eiro netiktu izmantota mantkārīgos nolūkos, Igaunijas Finanšu ministrija augusta otrajā pusē aicināja uzņēmējus parakstīt Godīgu cenu paktu, ko izdarīja vairāki simti uzņēmēju, arī lielākie tirgotāji. Tiesa, Igaunijas presē šī akcija izpelnījās arī kritiskus vārdus, tā tika dēvēta par bezjēdzīgu valsts naudas šķiešanu, jo daudzi cenas paspēja paaugstināt vēl pirms pakta iedzīvināšanas. Augu valsts produktu tirdzniecības kompānija WorldLine neparakstīja paktu, jo nevēlējās solīt to, ko būs grūti pildīt. «Kā rudenī sākās tā trakomāja ar izejvielu cenu kāpumu pasaulē, tā tas turpinās joprojām. Tas nav saistīts ar eiro ieviešanu, lai gan daudzi tā varbūt arī domā,» Dienai sacīja WorldLine vadītājs Erki Eismans. Viņš neizslēdz, ka būs uzņēmumi, kas cenas pārrēķinā vairāk apaļos uz augšu, tomēr šāda prakse, viņaprāt, nebūs masveidīga. «Nevar nemaz tā viegli paaugstināt cenu, jo tad zaudēsi konkurences cīņā,» uzskata uzņēmējs. Skaistumkopšanas uzņēmuma Austan Loodust līdzīpašniece Heli Kana neslēpj, ka pārejas laikā uz eiro paaugstinās cenu tiem pakalpojumiem, kam cena krīzes laikā nolaista par daudz. «Jā, izmantošu situāciju un celšu cenas, jo, ja paskatās, cik maksā attiecīgi pakalpojumi salonos citās valstīs, tur cena ir daudz augstāka. Daudz cenu nepaaugstināsim, tāpēc neuztraucamies, ka varētu pazaudēt klientus.»
Prognozē garas rindas
Dzīve pēc eiro ieviešanas kļūs ērtāka gan cilvēkam, piemēram, ceļojot, gan arī biznesam. «Iepērkam preci no dažādām valstīm, un ar vienu valūtu būs vienkāršāk,» tā H. Kana. Uzņēmumam pāreja uz eiro, pēc viņas teiktā, «neko daudz nemaksājot». Vajadzēs nomainīt cenu zīmes salonā, vairāk par saviem pakalpojumiem paprasījis grāmatvedis. Savukārt WorldLine vienīgie tēriņi bijuši, lai mainītu programmu rēķinu izrakstīšanai. «Pārējo izdarīs banka,» noteica uzņēmējs un lēsa, ka tieši bankām un arī lielajiem tirgotājiem gadumijā un neilgi pēc tam nāksies krietni pasvīst. Pirmajās divās nedēļās, kad veikalos varēs norēķināties gan eiro, gan kronās, visticamāk, būs garas rindas. «Visi staigās ar kalkulatoriem un skaitīs, vai pārdevējs nemānās,» lēš uzņēmējs. Arī pirmās mēnešalgas saņemšana jaunajā gadā vienam otram Igaunijā dzīvojošajam var radīt apjukumu, jo līdzšinējo vairāku tūkstošu kronu vietā mēnesī bankas kontā ieripos daži simti eiro. «Tagad algā saņemu tuvu 8000 kronu mēnesī, bet pēc jaunā gada kontā saņemšu 500 eiro. Cipari izskatās ļoti mazi,» saka rokdarbu skolotāja Ingrīda Astoka. Divu bērnu māmiņas Kristijas Kinnapasas ieskatā saprast jaunās naudas vērtību ir svarīgākais pārejā uz eiro, un te lielākas grūtības var būt vecākiem cilvēkiem un bērniem. «Grūti būs pieradināt bērnu, ka eiro centi ir daudz vērtīgāki nekā igauņu.» Krietni vērtīgākā nauda piespiedīs igauņus izmantot monētas, kas I. Astokas ieskatā būšot «ļoti nēerti». Jaunu maku gan viņa tālab nepirks, lai gan izmanīgi tirgoņi piedāvā iegādāties speciālu plastmasas, arī ādas maku. Ir arī citi kuriozi, piemēram, laikā, kad iedzīvotāji kampaņās tika aicināti savas kronas apmainīt pret eiro vai igauņu centus ziedot labdarībai, kāds atjautīgs sadzīves tehnikas pārdevējs savā reklāmā piedāvāja kronas apmainīt pret jaunu televizoru.