A.Osokina piemērs labi raksturo pašreizējo situāciju Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgū. Turīgi pircēji, kam ir skaidra nauda, izrāda interesi par īpašumiem ar «saprātīgu cenu». Tās pārsvarā ir mājas un zeme, kuru īpašnieki nonākuši naudas grūtībās vai arī izlēmuši pamest valsti. Tādu gan nav daudz. Lielākā daļa pārdevēju nogaida. Tajā skaitā arī Krievijas uzņēmēji, kas treknajos gados īpašumus Jūrmalā iegādājās spontāni, draugu mudināti, vienlaikus cerot nopelnīt uz augošo cenu rēķina.
Nepārdod, bet arī nepērk
Vēl pirms diviem gadiem Latio šefs Edgars Šīns Dienai stāstīja, ka «nekustamais īpašums Jūrmalā ietilpst kārtīga krievu džentlmeņa komplektā». Šobrīd krīze atvēsinājusi arī austrumu kaimiņu prātus. «Vairs nav tādu spontānu modes pirkumu - tev ir, man arī vajag. Pamatā ir ekonomisks aprēķins,» secina Colliers International pārstāvis Mihails Morozovs.
Tirgus Jūrmalā ir sastindzis, neskatoties uz to, ka īpašumu cenas pēdējos pāris gados nokritušas pat uz pusi. Piemēram, nekustamo īpašumu kompānija Latio pērn kādu privātmāju Majoros piedāvāja par 1,1 miljonu eiro, bet šogad to izdevās pārdot uz pusi lētāk - par 450 000 eiro.
«Cilvēkiem joprojām prātā ir stereotips, ka vārds «Jūrmala» nozīmē dārgu cenu. Taču tā vairs nav, un zemi Jūrmalā var nopirkt pat par 50 000 eiro,» stāsta Latio Jūrmalas filiāles pārstāve Jeļena Eihenbauma.
Latio datubāze rāda, ka nekustamo īpašumu cenas Jūrmalā pēdējos gados kritušās vidēji par 25-50% atkarībā no vietas. Lielāks cenu kritums ir mazāk prestižos rajonos, piemēram, Kauguros, kur dzīvoklis treknajos gados maksāja 30 000 eiro, bet nu to pašu var dabūt par 10 000-12 000 eiro.
Krievijas uzņēmēju interešu lokā gan joprojām ir renovētas privātmājas pie jūras ar vairākām guļamistabām un garāžām. Agrāk tādas mājas vidējā cena bija 5-10 miljoni eiro, patlaban - līdz pieciem miljoniem. Līdzīgi kritušās arī zemes cenas. Vēl pērn 2000 m2 liels zemes gabals starp Bulduriem un Dzintariem maksāja 200-300 tūkstošus eiro, savukārt patlaban to var nopirkt trīs reizes lētāk - par 70 000 eiro.
«Krieviem interese ir, bet pērk maz. Staigā, skatās, bet grib par 50% lētāk, ko pārdevēji dod ļoti reti,» stāsta privātais nekustamo īpašumu konsultants Andrejs Kozjols.
Potenciālais pircējs A.Osokins uzskata pretēji: «Joprojām ir pārdevēji, kas grib neticami daudz. Cenas kritīs vēl.» Viņš uzskata, ka līdz šim salīdzinoši lētāk savus īpašumus pārdevuši tie, kam «ātri vajadzēja naudu». Nogaida pārdevēji, kam ir nauda un kas spēj bankām atmaksāt kredītus. Situāciju viņiem atvieglo fakts, ka šogad kritās euribor likme, kas būtiski samazināja ikmēneša maksājumus tiem, kas kredītus paņēmuši eiro.
Labāk īrē
Ja reizi mēnesī notiek darījums, «tas ir labi», skaidro A.Kozjols. Dabūt kopīgu statistiku, kas parādītu notiekošo tirgū, ir praktiski neiespējami. Daudzi savus īpašumus cenšas pārdot paši. Dažiem ir kauns, tādēļ publiski informācija par pārdošanu nemaz neparādās un potenciālie pircēji tiek meklēti ar paziņām. Vēl ir cilvēki, kas negrib publiskot savu īpašumu pārdošanu, lai to neuztvertu kā zīmi, ka viņiem trūkst naudas. Taču masveida krievu īpašumu pārdošana Jūrmalā nenotiekot, kaut arī Krievijā ir smaga ekonomiskā krīze. Finansiālās grūtībās nonācis pat tāds turīgs krievu oligarhs kā Oļegs Deripaska. Viņam daļēji piederoša firma Strabag SE treknajos gados Pārdaugavā pie Preses nama sāka būvēt divas augstceltnes (Z torņi), bet nu darbi dažādu iemeslu dēļ apstājušies. Uzņēmēju vidū dzimusi pat anekdote: tikai nesen Deripaskas sieva saprata, ka apprecējusies mīlestības dēļ.
Toties šovasar daudz aktīvāks kļuvis īres tirgus. To veicinājis gan siltais laiks, gan dažādi pasākumi Dzintaru koncertzālē - humora šovs KVN un jauno dziedātāju konkurss Jaunais vilnis, uz kuru daudzi joprojām brauc nostaļģijas dēļ un parādīt sevi. Īrēšanai pieprasītas ir privātmājas pie jūras ar vairākām guļamistabām uz vienu vai diviem mēnešiem, kur var mitināties ar ģimeni. Majoru centrā 100 m2 lielas vasarnīcas īre mēnesī ir vidēji 2000 eiro.
Trūkst izklaides
Uzņēmējs A.Osokins domā, ka krievu interese par Jūrmalu palielinātos, ja izklaides un atpūtas iespējas būtu plašākas un ne tikai vasarā. Viņam piekrīt arī mākleris A.Kozjols, kā piemēru minot Lietuvu (Palanga, Nida), kas piesaista ar krietni zemākām cenām. «Nesen biju Lietuvā, kur pieci cilvēki restorānā paēdām par 20 latiem,» - tā A.Kozjols.
Izklaižu trūkums Jūrmalai ir sāpīga tēma jau gadiem. To risināt sola katrs jaunais pašvaldības deputātu sasaukums, taču tālāk par semināru organizēšanu pilsēta tā arī nav tikusi.
Krievu uzņēmējus no pirkumiem Jūrmalā attur arī augošais nekustamā īpašuma nodoklis, kas mājai kāpu zonā gadā var būt pat līdz 10 000 latu. Ja ieviesīs plānoto nodokli, ko aprēķinās arī par dzīvojamo platību, cenas tikai pieaugs.
Joprojām problemātisks ir arī vīzu jautājums. Lai gan tās var iegūt krietni vieglāk, J.Eihenbauma no Latio zina gadījumu, ka Krievijas iedzīvotāji pērn pārdeva dzīvokli, jo nespēja dabūt vīzu dzīvošanai Latvijā uz gadu.
A.Osokins domā, ka ekonomiskā krīze mūs piespiedīs pārorientēties un padomāt, kā padarīt vietējo sadzīvi ērtāku Krievijas iedzīvotājiem. Latvijas priekšrocības ir izdevīgā gaisa satiksme, krievu valodas zināšanas un nelielais iedzīvotāju skaits, ko novērtē pārapdzīvotās Maskavas iedzīvotāji. Taču esot jāatvieglo sadzīves apstākļi, kas varētu būt saistīti ar uzturēšanās un nodokļu atvieglojumiem.
M.Morozovs uzskata, ka problēma ir daudz dziļāka - kamēr Latvijai nebūs stratēģijas, ko valsts līmenī gribam sasniegt, zudīs arī ārvalstu iedzīvotāju un uzņēmēju interese. Tajā skaitā no Krievijas.