Tik dažādi esam. Profesors no trešā stāva ik rītu vienā un tajā pašā laikā, reizēm cauri dziļām kupenām brienot, dodas barot putnus mežā. Pensionāru pāris paņem aprūpē sunīti, kuram paralizētas pakaļkājas, kaut pašiem rūpju gana. Dažādos portālos katru dienu tiek ievietoti ziņojumi par noklīdušiem un atrastiem suņiem un kaķiem ar lūgumu kopīgiem spēkiem palīdzēt. Cilvēki ziedo savainoto dzīvnieku ārstēšanai, adoptē patversmes iemītniekus, kāds izkāpj no mašīnas, lai savāktu un noliktu ceļa malā sabrauktu dzīvnieku. Cieņa pret dzīvību sākas ar vēlēšanos palīdzēt kādam, kam ir grūti, kam nav paveicies šajā dzīvē. Cieņas vērti ir visi, arī tie, kam nav cilvēcīgā saprāta. Vēlēšanās palīdzēt reizēm varbūt nav tik svarīga tam otram, tā liek mums katram pašam saprast, kāpēc dzīvojam šajā pasaulē. Spēja palīdzēt tam, kam grūti, kam neveicas, ir labākais, kas mums katram dots, bet ko ne vienmēr liekam lietā.
Ir katram dots
Jau kopš rudens gandrīz katru rītu maza meitenīte māmiņai pie
rokas nāk uz manu aprūpējamo minču ēdamzāli, nesot rociņā nedaudz
pastētes, mazos gabaliņos sagrieztu gaļu vai konservu kārbiņu, un
saka - tas kaķīšiem brokastīs! Meitene noskatās, kā četrkājainie
bomzīši notiesā cienastu, un dodas tālāk - pie auklītes, kur
pavadīs visu dienu, kamēr māmiņa darbā. Uzzināju, ka Aņai ļoti
patīk dzīvnieki un viņa gribētu sev kaķīti. Diemžēl alerģijas dēļ
nevar to atļauties. Ar māmiņu norunājušas palīdzēt tiem, kam nav
savu māju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.