No izcilas uz izcilu
Anglijā Signe sāka mācīties jau vidusskolas gados. Latvijā pabeidza 10. klasi un ar vecāku gādību iestājās Kembridžas koledžā, kur mācījās tā saucamajā A Level (atbilst Latvijas 11. un 12. klasei). Kembridžas koledža ir maza, privāta, prestiža skola, kas atrodas, pēc Signes domām, pasaulē labākās pilsētas Londonas dienvidos. «Direktors katru skolēnu pazina personīgi, katram bija savs skolotājs padomdevējs,» Signe padalās atmiņās. Par to, ko darīt tālāk, skola mudinājusi domāt, vēl pirms dzīves īstenība noliek izvēles priekšā. 12. klases sākumā jau bija jāpiesakās uz vismaz divām augstskolām: pirmā izvēle bijusi augstskola ar augstākām prasībām un otra, kur prasības zemākas. Signe kā pirmo izvēlējās Londonas Karalisko universitāti un tajā - Ķīmijas fakultāti. Paziņojumu, ka viņa ir uzņemta, meitene saņēmusi Ziemassvētkos - ar nosacījumu: ja vidusskola tiek pabeigta ar prognozētā līmeņa rezultātiem. «Man šķiet, ka šāda sistēma ir labāka - pakāpeniskāka, mierīgāka nekā Latvijā, kur iestāšanās sākas tikai tad, kad skola jau pabeigta.» Londonas Karaliskā universitāte ir viena no Lielbritānijas TOP 10 augstskolām, un Kembridžas koledžas skolēniem ceļš uz to labi iestaigāts. «Tas bija tas, ko gribēju - Londona un laba augstskola,» Signe pamato izvēli.
Ķīmija der arī bankā
Dodoties uz Lielbritāniju uz koledžu, viņai vēl neesot bijusi nojausma, ko darīs tālāk. Skola to ņēmusi vērā un ieteikusi izvēlēties priekšmetus, kuri pēc tam ļautu studēt gan biznesu, gan tieslietas, gan dabaszinātnes. Tāpēc Signes stundu sarakstā bijusi gan ķīmija, gan fizika, gan matemātika. «Man allaž ir interesējusi kosmētika, un, ja jau kosmētika, tas nozīmē ķīmija.» Apsverot savu izvēli vēl rūpīgāk, Signe secinājusi: pat ja kādā brīdī viņa viltos ķīmijā, iegūtā izglītība dabaszinātnēs pavērtu citus ceļus. «Lielbritānijā prestižo augstskolu grādus dabaszinātnēs darba tirgus ciena un novērtē pat bankas un citas finanšu institūcijas. Koledžā tas tika uzsvērts, un lielākā daļa manu klasesbiedru izvēlējās šīs jomas,» stāsta Signe. Lielbritānijā budžeta vietu nav, studijas ir par maksu, gandrīz visiem ir studiju kredīti. Arī Signei. Cik ilgā laikā viņa aizņēmumu varēs atdot, Signe nav rēķinājusi. Tomēr kredīts neesot kavējis viņu izvēlēties studijas Londonā. Anglijā ir noteikums, ka kredītu jāsāk atmaksāt, kad absolvents sāk pelnīt vairāk par 15 tūkstošiem mārciņu gadā.
Kas notiek Latvijā?
Studijas Signei patīk - no rīta lielākoties ir lekcijas, pēcpusdienās - eksperimenti laboratorijā. «Mani aizrauj ķīmijas loģiskums,» viņa saka. Pēc Latvijas sistēmas, Signe būtu jau pabeigusi bakalaura programmu, taču saskaņā ar britu sistēmu viņa studē maģistrantūras programmā un tajā jāmācās četri gadi. Pēc trīs gadu studijām topošie ķīmiķi gadu var veltīt industrijas iepazīšanai. «Augstskola palīdz atrast prakses vietu, bet es izlēmu diezgan vēlu - bija jau pienākusi vasara, tāpēc meklēju pati.» No draugiem Signe bija dzirdējusi atsauksmes par darbu ķīmijas jomā ASV, Vācijā, bet viņa tomēr vēlējusies pamēģināt Latvijā un uzrakstījusi vairākiem uzņēmumiem. Madara izrādīja interesi. 10 nedēļas, par kurām Signe bija salīgusi, ir aizritējušas. «Bija interesanti, labi, lielisks kolektīvs.» Nākamā prakses vieta arī jau nolūkota.
Pēc 10 mēnešiem - sestdien, 1. oktobrī, Signe atkal sēdēs 4. kursa lekcijās Londonas Karaliskajā universitātē. Tad līdz jūnija beigām būs nokārtoti eksāmeni, un diplomu viņa saņems 2012. gada oktobrī. Līdz tam Signe plāno atrast darbu. Pēdējo kursu studenti Anglijā jau aktīvi meklē darbu - iet uz intervijām, lai zinātu, ka, beidzot studijas, būs nodrošināts darbs.
Uz kuras zemes darba tirgu raugās Signe? Pagaidām viņa skaidri nezina. «Es noteikti meklēšu gan Anglijā, gan Latvijā, gan Vācijā, kur ir Eiropā lielākā ķīmijas un farmācijas industrija. Tur iespējas ir plašākas.»