PS piedāvā pārejas periodu, kurā katrai partijai būtu nodrošināta līdzvērtīga ietekme lēmumu pieņemšanā un pirmajā valdē. _Jaunais laiks_ ir gatavs diskutēt, bet vēlas līdz ar jaunas partijas veidošanu aizslaucīt pagātnē kvotu dalīšanu. Jaunajam spēkam ir jābūt atvērtam jauniem biedriem, kas patlaban nav nevienā no partijām.
Viens no apvienošanās organizatoriem Edgars Jaunups (JL) uzskata, ka tagad situācija ir daudz labāka nekā pirms gada, jo neviens vairs nevaicājot, vai «mēs varam strādāt kopā, jo to mēs varam». Viņaprāt, nav svarīgi, vai dibināšanas kongress būs pēc sešiem vai astoņiem mēnešiem, bet «nepienāks ne nākamā ziema, kad mēs jau būsim vienā partijā».
Ar Jaunā laika, Pilsoniskās savienības un Sabiedrības citai politikai reģionālo nodaļu kopīgu tikšanos piektdien Ogrē apvienība sāka savstarpējo tuvināšanos, lai vasarā uz Vienotības bāzes izveidotu jaunu labēji centrisku partiju. Nodaļu kopsēdēm reģionos būs liela loma. Piemēram, Saldus novada domē PS strādā opozīcijā, bet JL ir koalīcijā. Didzis Konuševskis (PS) atzina, ka agrākās abu partiju deputātu pretrunas vairs nepastāv un domē tiek atbalstīti arī opozīcijas ierosinājumi. Cesvaines novada domes priekšsēdis Vilnis Špats (JL) uz tuvināšanos raugās rezervētāk SCP atšķirīgās izcelsmes un ideoloģijas dēļ. «Process kopumā ir atbalstāms, bet nebūs viegli,» teica V. Špats, atzīstot, ka apvienības vadība pēdējā gadā par reģionu attīstību nav izrādījusi nekādu interesi.
Nejusties apspēlētiem
JL ir dibināts 2002. gadā un sava pirmā līdera Einara Repšes vadībā uzvarēja 8. Saeimas vēlēšanās. PS izveidoja Sandras Kalnietes vadībā no JL aizgājusī domubiedru grupa un bijušie TB/LNNK biedri, kas partiju atstāja, sekojot Ģ. V. Kristovskim. PS pērn īsi pirms vēlēšanām iestājās arī Sarmītes Ēlertes vadītā tā dēvētā Lietussargu grupa. SCP dibināja bijušie Tautas partijas biedri Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks, kuriem vēlāk pievienojās arī Dzintars Ābiķis. SCP ir sociāli liberāla partija, bet PS saknes ir nacionāli konservatīvajā spārnā. «Zināma eklektika ir, bet tas rada Vienotības pievienoto vērtību un ir tās spēks,» uzskata Edvards Smiltēns (SCP), ar teikto domājot plašo kompetenču spektru.
Saeimas vēlēšanās iedzīvotāji uzticējās abiem Vienotības līderiem - priekšsēdētājam Ģ. V. Kristovskim un premjeram Valdim Dombrovskim, kurš saņēma sevišķi augstu vēlētāju atzinību un lielā mērā nodrošināja apvienības uzvaru vēlēšanās. Taču valdības veidošanas laikā bija iespaids, ka situāciju nosaka nevis abi līderi, bet gan citi cilvēki. Dažbrīd V. Dombrovskis un Ģ. V. Kristovskis tika nostādīti fakta priekšā, piemēram, kad SCP izmantoja savas veto tiesības un liedza VL!-TB/LNNK dalību koalīcijā, kurā premjers nacionālo apvienību bija uzaicinājis. Dažādās savstarpējās sarunās ministru amati jau bija sadalīti, kad kolēģi atcerējās par Vienotības līderi. Kad Ģ. V. Kristovskis norādīja uz vēlmi ieņemt valdībā statusam atbilstošu posteni, mediji vairākas dienas rakstīja par amatu kāro Kristovski. Abi Vienotības līderi nebūtu nonākuši neveiklās situācijās, ja lēmumu pieņemšanā valdītu savstarpējā uzticēšanās un koleģialitāte. Tas ir fons, kuru nevar piemirst, jo, ja nebūs savstarpējās uzticēšanās, jaunas partijas veidošanā var nākties piedzīvot arī zaudējumus, kad daļa biedru paliek ārpusē. Vēl jo vilinošāk tas var izrādīties, ja Saeimā izdosies pieņemt pagaidām vēl kuluāros gatavotās izmaiņas Saeimas kārtības rullī, kas atkal ļautu veidot frakcijas no viena saraksta ievēlētiem deputātiem.
Par līderi pacīnīsies
PS vēlas, lai Vienotību vada cilvēks, kuram ir visu triju partiju atbalsts, kā šādu kandidātu redzot V. Dombrovski. Viņu kā atbalstāmu pretendentu vērtē arī E. Jaunups, taču domā, ka nevienai partijai nevar dot veto tiesības priekšsēža izvēlē, kurš jāievēl kongresā ar delegātu balsu vairākumu. No sarunām ar politiķiem ir iespaids, ka PS varētu būt rezervēta pret Solvitu Āboltiņu kā līderi, bet JL -pret Ģ. V. Kristovski, V. Dombrovskim būtu visu atbalsts. Martā mainās arī apvienības vadība, un rotācijas kārtībā Ģ. V. Kristovski nomainīs S. Āboltiņa, tā varētu būt viņas priekšrocība šajā sacensībā. Tie, kuri vēlas, lai partiju vadītu S. Āboltiņa, jau tagad neuzkrītoši runā, ka V. Dombrovskis kā premjers ir ļoti aizņemts un viņam nebūšot laika nodarboties ar partijas veidošanu. Daži atgādina, ka Tautas partijas lejupslīde sākusies laikā, kad premjers Aigars Kalvītis bija arī partijas priekšsēdis, lai gan popularitātes kritumam varēja būt citi iemesli - vispirms jau nerēķināšanās ar sabiedrības viedokli.
Vienotības cilvēki ir norādījuši arī uz piemēru kaimiņvalstī Igaunijā. Tur premjers Andruss Ansips ir pie varas jau sesto gadu, un viņš ir arī Reformu partijas priekšsēdētājs. Šajā partijā ir ap 7000 biedru. Tas ir mērķis, uz kuru vēlas tiekties arī Vienotība. JL ir 1372 biedri, SCP - ap 800, PS - ap 700. E. Smiltēns (SCP) uz partijas izveidošanu raugās kā uz iespēju sakārtot partiju sistēmu Latvijā, lai būtu lieli politiskie spēki, kas pārstāv konkrētus ideoloģiskos virzienus un vērtības. Pagaidām neviens nerunā par to, kas būs, ja Vienotība kādreiz nonāks opozīcijā, bet tieši to politiskie konkurenti vērtē kā tai riskantāko faktoru, ņemot vērā līderu ambīcijas.