Pēc alfabēta - otrais
Man patīk audzināti suņi. Šo paziņu pulkam tagad varu pieskaitīt arī Aiko. Pārliecinājies, ka neesam nekādi ļaundari, suns mierīgi noguļas uz grīdas. Var just, ka Aiko ir Raivo mīlulis. Viņš stāsta: «Kad uzcēlām māju, bija jāiegādājas suns. Izšķirstīju suņu katalogu, skatījos bildes. Pēc alfabēta akita-inu bija otrais aiz afgāņu kurta. Izlasīju visu iespējamo literatūru par šķirni un sapratu - tas ir mans! Akitas ir lielākie špicveidīgo dzimtas pārstāvji.» Raivo stāsta, ka 1931. gadā unikālajai suņu šķirnei akita-inu (inu tulkojumā no japāņu valodas nozīmē «suns») Japānā uzstādīts piemineklis. Šie suņi esot zināmi kopš XVII gs. Akitas kā mājdzīvniekus turēja Japānas imperatori un karaļnama pārstāvji. Mūsdienās akitas izmanto policijas darbā, armijā un objektu apsardzē, bet senatnē šie suņi medīja mežacūkas, stirnas un lāčus. Drosmes dēļ akitu iecienīja samuraji. Šodien akita ir Japānas nacionālais simbols. Pastāv ticējums, ka gudrā un līdzsvarotā suņa klātbūtne mājās nes laimi. Novēlot ātrāku izveseļošanos, Japānā sirdzējiem bieži sūtīja akitas-inu miniatūras statujas.
Nav ciema slota
Aiko atbilda arī Raivo sievas Daces prasībām. Viņa vēlējās, lai suns lieki nerej, lai nav agresīvs pret bērniem un ciemiņiem, lai var dzīvot ārā, lai neož pēc suņa un lai nav ciema slota - apkārt blandoņa. Skaistulis iegādāts kinoloģijas klubā Favorīts Janas Zariņas audzētavā. Raivo smejas: «Braucām pēc kucītes, bet istabā ieklunkurēja apaļš par citiem lielāks kamoliņš, un es sapratu - man vajag tieši šo. Jana vēl noteica - bet jūs taču gribējāt kucīti, taču man acīs jau bija tikai Aiko. «Jau pirmajā naktī, kaut viņam bija vēl tikai divi mēneši, bet ārā - mīnus seši grādi, Aiko iekārtojās uz dzīvi ārpusē.»
Augustā četrkājainais «japānis» būs jau divus gadus vecs. Aiz muguras viņam suņu skola, pirmās izstādes un uzvarētāja kausi junioru grupā Latvijā un Igaunijā. Dace priecājas, ka paveicies ar ģimenes kompanjonu: «Aiko ir mierīgs un līdzsvarots, nekad nebičo pie galda. Piedalās sarunās ar savu klātbūtni un reizēm arī pasaka kādu prātīgu domu (paši dzirdējām, kā Aiko kaut ko dziļdomīgi pateica savā valodā).» Aiko nav agresīvs -mājinieki viņam var atņemt arī bļodu ar gaļu. Vienīgi pret pastnieku cēlais suns ir nīgri noskaņots, nesaprot, ko tāds var katru rītu grabināties ap pastkasti? Raivo nevar nociesties nepalepojies: «Kādu nakti tā ap vieniem, kad Aiko bija seši mēneši, viņš riedams ņēmās gar sētu. Parasti šis tā nekad nedara. Iznācu es, iznāca kaimiņš. Noķērām zagli!»
Dižā lidotāja
Pirms Aiko šajā mājā jau dzīvoja trīs britu īsspalvainie kaķi - mamma Binne ar meitām Šēru un Munci. Vai kaķiem Aiko pāri nedara? Ģimenes vecākā atvase Toms stāsta: «Istabā Aiko respektē kaķus, jo tā ir viņu teritorija, bet ārpusē viņš tos dricelē, pamatīgi izdzenājot pa teritoriju. Kaķu mamma Binne ir lidotāja. Dažkārt viņa veikli tiekot augšā priedē, bet nolaisties lejā neprot vai baidās. Raivo smej: « Vismaz divas reizes vasarā mums jāsauc vietējie ugunsdzēsēji. Viņi ar spēcīgu ūdens šalti palīdz kaķenei atgriezties uz zemes. Tas ir gan smieklīgi, gan baisi, kad Binne kā lidvāvere lido lejā.»
Ēd no rokas kā sunīši
Būtu netaisnīgi aizbraukt, nepastāstot par Raivo lielo vaļasprieku kopš jaunības laikiem. Nokāpjam lejā pagrabā. Te plašā un gaišā telpā mājastēvs pats uztaisījis koka plauktus, arī akvāriji ir paša rokām meistaroti. Tajos mīt retas un skaistas zivis - japāņu dekoratīvās karpas koijas, kas dzimtenē ēdot no rokas kā sunīši. Citā akvārijā virmo Ķīnas un Korejas nacionālās zivis teleskopi, sarkangalvītes, lauvas galvas. Reti sastopamās spurlapas (skalārijas) atvestas no Čehijas. Sarkanas un tumši zilas gupijas ir no Šrilankas. Šo zivju atvases rodas nevis no ikriem, bet uzreiz piedzimst dzīvas. Raivo grib izveidot gupiju šķirni ar krāšņām astēm. Raivo mīļākās zivis ir spurlapes. Selekcijas rezultātā viņš grib izveidot mirdzošu tumši zaļu dūmakainu spurlapi. Kādā akvārijā savus krāšņos tērpu demonstrē diskuszivis. Tās ir vienas no dārgākajām zivīm un ir grūti pavairojamas. Raivo ir arī pieticīgie un kauslīgie gailīši, ja gailīšu vīriešu dzimtes pārstāvjus saliek kopā, tad ir kautiņš uz dzīvību un nāvi. Vai tagad zivis ir modē? Raivo pārliecināts: «Tās būs modē vienmēr. Man zivis ir vaļasprieks, krustoju tās un iegūstu jaunas šķirnes. Tagad daudzi arī uzzinājuši, ka zivis ieteicams turēt cilvēkiem, kas dzīvo pēc fen šui principiem. Bet es, piemēram, varēšu savas koijas novēlēt mazbērniem, jo dekoratīvās karpas dzīvo aptuveni sešdesmit gadu.»