Vai bijušais ministrs ir vienīgais, kura darbības tiek izmeklētas, gan īsti skaidrs nav. Iestādes sīkāku informāciju neatklāj, atsaucoties uz izmeklēšanas interesēm, bet Dz. Jaundžeikara advokāts Pāvels Rebenoks min kādu «zema līmeņa KNAB darbinieku», kura statusu gan nezinot.
Dz. Jaundžeikars bijis iekšlietu ministrs Aigara Kalvīša (TP) valdībā un 9. Saeimas sasaukuma laikā vadījis Nacionālās drošības komisiju (NDK). KNAB viņu aizturēja 2. novembrī, tiesa piekrita viņa apcietināšanai, un publiski izskanēja, ka bijušais ministrs tiek turēts aizdomās par uzkūdīšanu uz valsts noslēpuma izpaušanu. Tomēr ar to informācijas plūsma apsīka, jo process tika atzīts par slepenu.
Prokuratūra izlemj ātri
KNAB, kurš sāka kriminālprocesu, tagad lietu nodevis Ģenerālprokuratūrai, kam desmit dienu laikā bija jāizlemj, kura iestāde turpinās procesa virzīšanu. Savukārt tā jau trešdien izlēma šo darbu uzticēt prokuroram.
P. Rebenoks iepriekš pauda neizpratni, kādēļ KNAB vispār sācis procesu, kas netiek saistīts ar korupciju, bet gan valsts noslēpuma izpaušanu. KNAB savukārt norāda, ka izmeklēšana sākta, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 387. panta 13. daļu, kas ļauj sākt izmeklēšanu, ja saņemta ziņa par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, arī tad, ja noziegums neietilpst iestādes kompetencē. P. Rebenoks gan protestē, ka, spriežot pēc sankcijām (maksimālais sods - pieci gadi cietumā), Dz. Jaundžeikaram inkriminētie likumpārkāpumi nav klasificējami kā smagi. KNAB to komentē skopi: «Izmeklēšanu uzrauga prokurors. Taču KNAB atturas komentēt advokāta versijas un pieņēmumus.» Prokuratūra savukārt iebildumiem nepiekrīt - tā secinājusi, ka KNAB rīkojies atbilstoši likuma prasībām.
Advokāts lietā saskata arī citas dīvainības - tajā runa esot par 2009. gada notikumiem, bet kā informācijas noplūdes no KNAB avots figurējot «kāds zema līmeņa KNAB darbinieks», kuram «pat sapņos nerādījās tādi valsts noslēpumi, kādi Dz. Jaundžeikaram tolaik bija pieejami kā NDK vadītājam». Tādēļ P. Rebenoks uzskata, ka esot absurdi runāt, ka politiķis šo darbinieku būtu varējis uzkūdīt uz informācijas noplūdināšanu. Minētā KNAB darbinieka vārdu advokāts gan atteicās atklāt, tikai norādīja, ka tas plaši zināms neesot. Advokāts arī neesot informēts, kāds statuss lietā piemērots šim KNAB darbiniekam. Prokuratūra sīkākus komentārus nesniedz, atsaucoties uz izmeklēšanas interesēm.
Versiju netrūkst
Jāpiebilst, ka Dz. Jaundžeikara aizturēšana sakrita ar dienu, kad klajā nāca Lato Lapsas grāmata par specdienestu visatļautību. L. Lapsa sakritībā centās saskatīt pierādījumu, ka aizturēšana esot vien KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājas Jutas Strīķes sabiedrisko attiecību akcija. P. Rebenoks savukārt ir pārliecināts, ka notiekošais esot «politiska izrēķināšanās». Tomēr konkrētu pierādījumu šādām versijām nav, un tās netieši noliedza arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, LTV raidījumā 100. pants izsakoties, ka «pašreiz publiskajā telpā cirkulē ļoti daudz baumu, izdomājumu un nepatiesu faktu».
Viņš atklāja, ka «pirmais impulss» lietā nācis no viņa, kad viņš intervijā LTV raidījumam De facto izteicies, ka vairākās lietās informācijas noplūdes avots meklējams KNAB, nevis prokuratūrā. No Ē. Kalnmeiera teiktā varēja noprast, ka intervija bijusi apzināta provokācija - uz žurnālistu jautājumiem viņš daudznozīmīgi atbildēja: «Kad visvieglāk ir kaut ko fiksēt? Tad, kad cilvēks sāk satraukties un izdara kļūdas.»
Izteikumi par informācijas noplūdi no KNAB savukārt devuši pamatu spekulācijām par bijušā KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša līdzdalību notikumos, jo viņi ar Dz. Jaundžeikaru bijuši labi paziņas. 2009. gadā bijušais ministrs vadīja Saeimas NDK, bet N. Vilnītis - KNAB. LTV ziņo, ka politiķis, iespējams, vācis slepenu informāciju partijas biedram Aināram Šleseram, ko Dz. Jaundžeikaram nodevis N. Vilnītis. Tomēr pret šādu versiju runā no Ē. Kalnmeiera teiktā secināmais - informācijas noplūdināšana no KNAB turpinājusies arī labu laiku pēc N. Vilnīša atlaišanas.