Izrādās - mūsdienu jaunieši paši strādāt grib. Raujas būt noderīgi un vēlas nopelnīt. Tam vislabākais apliecinājums ir notikušais pie Daugavpils pašvaldības - pusaudži, kas vēlējās pieteikties domes izsludinātajai pieteikumu pieņemšanai divu nedēļu darbam vasaras mēnešos, stāvot rindā jau no nakts vidus, no eņģēm izspieda domes ārdurvis. Tā ka droši var teikt - mūsu pusaudži uz darbu burtiski laužas! Vismaz 851 jauno daugavpiliešu iesniegums ar lūgumu Daugavpils domei dot darbu ir tam vislabākais apliecinājums.
Darbu vairs nepiedāvās
Diemžēl darba iespēju nodrošinājuma iespējas Latvijā pašlaik ir ļoti mazas. Uzņēmumi, kam iepriekšējos gados bija vienošanās ar Nodarbinātības valsts aģentūru par jauniešu nodarbināšanu uzņēmumā, kuru finansē valsts, šogad pusaudžus darbā ņemt neplāno. Nav projekta, nav naudas, nav arī jauniešiem darba.
Dienai atklātie uzņēmēju viedokļi par pusaudžu nenodarbināšanu ir dažādi. Saldējumu ražotājiem neesot izdevīgi pašiem saldējumu tirgot, nav izdevīgi pusaudzi turēt pilsētas centrā ar saldējuma kasti tikai četras stundas. Nav darbaudzinātāju, kas ar pusaudžiem nodarbotos dažas stundas dienā, jo lielā daļā uzņēmumu darbinieku skaits ir samazināts. Noņemšanās ir arī ar nodokļiem - pusaudžiem jāizņem algu nodokļa grāmatiņas, jāmaksā nodokļi, bet, kā atzina kāds no uzņēmējiem: «Pusaudzis uzņēmumā ir lieka greznība, ar kuru nav vērts ņemties, - pret viņu jāizturas tikpat nopietni kā pret jebkuru strādnieku, bet nav vajadzīgās atdeves, turklāt strādā tikai vasarā.»
Uzņēmēji saka: «Jaunieši nemaz tik labi nestrādā, kā mums vajag; nav naudas viņu atalgošanai; esam samazinājuši ražošanas apjomu, pašiem darba tikko pietiek.»
Lai jaunais sabiedrības pilsonis iekļautos sociālajā vidē, viņam ir nepieciešams darbs, - un tieši pusaudžu gados veidojas sapratne un vēlme pēc patstāvības, kas ir nobrieduša cilvēka pazīme, - Dienai izteicās vairāku skolu metodiķi mācību darbā.
Daudzi pieaugušie, jautāti, ko vasarā darīs viņu pusaudžu vecumu sasniegušie bērni, ar nostalģiju atceras biešu vagas un savus pusaudžu gadus darba un atpūtas nometnē Lotoss, kad bija jāstrādā kolhozos vai saimniecībās. Neviens gan skaļi neatzīst kolhozu sistēmu par pozitīvu ekonomisko modeli, bet «vismaz tad bija kur pilsētas pusaudžus sūtīt darbā - ravēšanai un lauku darbiem mūsu enerģija bija paša laikā», atzīst bijušie darba un atpūtas nometnes Lotoss dalībnieki, kuriem pašiem tagad ap 40.
Dārga investīcija
«Mēs jau labprāt ņemtu darbā, bet nav iespējams līdzekļu trūkuma dēļ,» atzīst Rīgas dārzi un parki personāla daļas vadītāja Solveiga Tiliba. Rīgas sakopšana tiek uzticēta tā sauktajiem simtlatniekiem, kuri strādā astoņas stundas dienā un kuru darbu apmaksā valsts.
Daudzviet labi sāktie pusaudžu nodarbinātības projekti palikuši nerealizēti tieši finansējuma trūkuma dēļ - nav ko jauniešiem maksāt, darbs jau atrastos. Pirms vairākiem gadiem, kad bija valsts finansējums, jaunieši varēja atrast darbu pārstrādes uzņēmumos, darot kaut visvienkāršākos darbiņus, tagad pat šos vienkāršos darbus uztic simtlatniekiem.
Zivju pārstrādes uzņēmuma Liedags direktore Skaidrīte Apsīte Dienai pastāstīja, ka likums aizliedz pusaudžus nodarbināt tieši pie zivju pārstrādes, - ja strādājuši pusaudži, tad tikai teritorijas sakopšanas darbos.
Pilsētas pusaudžiem vasarās nav ko darīt, ne visiem vairs ir palikuši radi laukos, daudzi ir aizbr aukuši peļņā uz ārzemēm vai uz neatgriešanos, klasisku vecmāmiņu, kur aizsūtīt mazbērnus pa vasaru palīdzēt laukos, arī ir maz. «Pilsētniekiem ir grūti atrast darbu, bet laukos jau vēl ir mežs un ogas, ko daudzi pusaudži lasa un tad pārdod uzpircējiem,» saka Engures sociālā dienesta vadītāja Ligita Vīka. Zemnieku saimniecībās, kas specializējas augļu un ogu ražošanā, sezonas darbos vajag zemeņu lasītājus. Bet, kā atzina paši zemeņu audzētāji, ar pusaudžiem ir grūti - it kā fiziski viņi var paveikt daudz, bet brīžiem uzvedas kā bērni, tāpēc vienmēr vajag uzraugu.
Spēlējam darbu?
Tomēr par pusaudžiem domā! Kā pirmā, kas atzina, ka savi pusaudži jāradina darbam, bija Liepājas dome. Projektu Skolēnu nodarbinātība vasarā Liepājas pašvaldība realizē kopš 2000. gada, iedvesmojot arī citas pašvaldības ar labo piemēru.
Cēsu pilsētas domes Izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina atzina, ka Cēsīs projekts ieviests, lai pusaudži paši izietu radošo ciklu, ko sauc par darba atrašanu, darbā noformēšanos, lai pieredzētā prakse, kā iestāties darbā, noderētu dzīvē - ir jāuzraksta iesniegums, tie, kuru pieteikums ir atzīts par pietiekami pamatotu darba dabūšanai, dodas uz darba interviju, visu izrunā par darba samaksu, darba drošību un dodas uz Ieņēmumu dienestu pēc nodokļu grāmatiņas.
Pašvaldība meklē darba devējus. Projektam cēsnieki izlieto 2700 latu. «Tas ir vairāk kā nekas, turklāt vasarā strādā ap pussimt bērnu,» gandarīti atzīst Lolita Kokina.