Roberts Krūtkrāmelis
Ņemot vērā apstākļus un iespējas, uzskatu, ka darbojamies visai produktīvi. Lai kaut ko sasniegtu daiļslidošanā, ir jātrenējas 10 līdz 15 gadu. Jāņem vērā, ka kopējais pasaules līmenis aug mērkaķa ātrumā. Trīskāršais akselis kādreiz bija meistarības mēraukla, bet tagad to var izpildīt tik daudz sportistu, ka daudzi no viņiem spiesti palikt ārpus finālsacensībām, kurām kvalificējas 24 labākie. Daiļslidošana ir sporta veids bagātajiem. Turklāt jātrenējas pie ārzemju speciālistiem. Līdz pusaudžu vecumam trenējas daudz bērnu, bet 12-13 gadu vecumā, kad jāapgūst trīskāršie lēcieni, daudzi salūst. Šajā vecumā uz ledus vien jātrenējas četras līdz piecas stundas dienā, piecreiz nedēļā. Nav viegli.
Einars Fogelis
LOK ģenerālsekretārs
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas daudzi treneri izmantoja iespēju aizbraukt prom no Latvijas. Tā ir viņu brīvā izvēle. Lielai daļai no tiem treneriem saknes nav Latvijā, tāpēc viņu prombraukšanu var saprast. Līdz ar viņu aizbraukšanu parādījās problēma, ka vietējie treneri nevar mantot viņu pieredzi. Arī ar sportistiem līdzīga situācija. Talantīgākie daiļslidotāji nolēma pārcelties uz dzīvi citur, kur daiļslidošanai ir labāki apstākļi. Piemēram, Andrejs Vlaščenko kopš 1994. gada pārstāv Vāciju, kur arī dzimis. Turklāt es vēlētos uzsvērt, ka daiļslidošanā Latvijai nekad nav bijuši tik lieli panākumi kā, piemēram, bobslejā, biatlonā un kamaniņu sportā. Līdz ar to nav iespējams runāt par daiļslidošanas tradīcijām Latvijā.
Alma Lāce
Daiļslidošanas trenere, desmitkārtēja Latvijas čempione
Diemžēl daiļslidošana Latvijā ir visai bēdīgā stāvoklī. Haoss. Igaunijas tiesnešu kolēģija atbrīvoja no darba pienākumiem vienu daiļslidošanas tiesnesi. Tagad viņš darbojas Latvijā, staigā pa Volvo halli un visiem vecākiem stāsta, ka ir labākais treneris Latvijā. Daži notic un atdod savus bērnus viņa rokās, bet viņš pēc likuma pat nedrīkst strādāt ar bērniem. Informējām par to LSA, bet viņi uz to nekādi nereaģēja. Tas liecina ne tikai par kārtības trūkumu, bet arī par nevēlēšanos ko mainīt. PSRS laikos bija pavisam cita situācija. Toreiz valsts deva lielus naudas līdzekļus sporta veida attīstībai, bet tagad visi izdevumi jāsedz pašiem vecākiem. Gribētos, lai kļūtu labāk, bet šobrīd nekas neliecina par gaidāmiem uzlabojumiem.
Gaļina Jefremenko
Daiļslidošanas trenere
Man kā cilvēkam, kas ienāca Latvijas daiļslidošanas virtuvē no malas, nākas secināt, ka situācija ir sarežģita. Te ir klubu sistēma, līdzīgi kā citur Eiropā. Ukrainā arī tagad pāriet uz šo sistēmu, bet agrāk bija valsts atbalsts. Ja sportistam pasaka - lūk, tev ir jāizdara tas un tas, lai tev arī nākamsezon dotu ledu, trenerus un naudu sacensībām ārzemēs, tad sportistam ir pavisam cita motivācija strādāt. Savukārt klubu sistēmā ir pavisam citādi. Sportisti paši maksā par treniņiem neatkarīgi no rezultātiem. Trūkst arī kvalitatīvu treneru. Kad dodos bērniem līdzi uz sacensībām, man nav kam uzticēt pārējo bērnu trenēšanu.