Internetā ir daudz firmu, kuras apņemas tīrīt jumtus un aizvest sniegu. Norādīti kontakttālruņi, izcenojumi. Kvadrātmetra sniega notīrīšana no lēzena jumta maksā 30-50 santīmu, papildu maksa par ledus un lāsteku nodauzīšanu. Sākumā neviens uz zvaniem neatbild. Vai nu tīrītāji, iekarinājušies virvēs, atrodas uz jumta, vai vakaros ir tik noguruši, ka nespēj pāri lūpai pārspļaut... Beidzot sarunāju tikšanos ar jumtu tīrītājiem no kādas privātfirmas, kuras nosaukumu īpašnieks avīzē nevēlas minēt, Muskuļotu zirnekļcilvēku vietā mani sagaida jaunieši - Jānis Bisters un Alise Lezdiņa. «Bērniņi, kur alpīnistu onkuļi palikuši?» ieprasos.
Kopš 10 gadu vecuma
Par Jāni (28) viss skaidrs, viņš jumtus tīrot jau ceturto ziemu, uz sarunu atnācis ar lāpstu un mugursomu, bet ko tad Alise? Smaidīga meitene kuplos svārciņos, rakstainiem cimdiņiem, gariem, gaišiem matiem un cepurītē ar pūkainu bumbuli. Izrādās, Alise (26) ir alpīniste, kura šogad nolēmusi patrenēties alpīnismā arī ziemā, tīrot sniegu.
Abi ir viegli kā pūkas, atgādina baleta māksliniekus, nevis sniega šķūrētājus. «Lai kāptu uz jumta, nav jābūt pārcilvēkam,» saka Alise. «Ar alpīnismu un klinšu kāpšanu nodarbojos no desmit gadu vecuma, mani vecāki ir pieredzējuši alpīnisti.» Šogad ļoti daudzi no alpīnistu saimes kāpj jumtos, Alise nolēmusi pievienoties. Drauga viņai neesot, nav kas aizliedz bīstamo nodarbi. Alpīnisms ir dārgs hobijs, bet, ziemā tīrot jumtus, iespējams šo savu prasmi izmantot sabiedriskam labumam, par saņemto atalgojumu var plānot nākamo ekspedīciju, lai dotos kalnos.
Pēc abu alpīnistu stāstītā, tīrīt piecstāvu namu jumtus «nav nekas sarežģīts». Galvenais ir pareizi pieāķēties pie skursteņa - caur lūku pie sijas. Vienmēr jāpārbauda skursteņi, jo tie var drupt! Ir vairāki mezglu veidi, kurus lieto alpīnisti: kāpslīti, buliņu, astotnieku, visbeidzot, uzsien kontrolmezglu. Virves paredzētas 2,2 tonnu rāviena spēkam, tā ka pat miesās spēcīgāki puiši arī kritiena brīdī paliks, karājoties drošās virvēs.
Atbildīgākais darbs ir labi sagatavot ekipējumu. «Kā bija Čaka ielā, atceries?» izsaucas Jānis. «Jumta slīpums 60 grādu, laidāmies lejā, virve vienmēr piestiprināta divos punktos - drošināšanai.» Strādājot virves ir izstieptas, tām uzliktie žumāri nofiksē tās. Pat ja alpīnists krīt, žumāri noturēs. Virvei jābūt nospriegotai, lai kritiens nav liels. Kā notiek tiem, kuri nav sevi nodrošinājuši? «Var būt situācija, ka nokrīt pāri malai, bet lielākā daļa alpīnistu māk uzrāpties atpakaļ pa to pašu virvi,» rādot atskabargu zobiņus metāliskai uzpariktei, kas domāta kāpšanai pa virvi, paskaidro Jānis.
Četrmetrīga lāsteka
«Es uzticos virvei, ko pati uzlieku!» smaida Alise, kas studējusi uzņēmējdarbību. «Bet kā tu vari uzticēties skurstenim, ko pati neesi mūrējusi?» Jānis ir skeptiskāks. Viņš četrus gadus strādājis par jūras biologu, tagad ir klinšu kāpšanas instruktors.
Šogad sniegs sakritis uz jumtiem dāsni. Esot pat bijis saputināts līdz metra dziļumam, bet vidēji - pusmetrs. Ledus pārsvarā ir pie jumta karnīzēm, notekās, nākas to dauzīt nost ar palielu gumijas āmuriņu. Ar metāliskiem priekšmetiem nedrīkst strādāt, jo tad tiek sabojāts jumta cinkojums.
«Mums ir Ogres Būvplastmasas ražotnes gatavotās lāpstas - jau astoņus gadus lietojam, un nelūst,» stāsta alpīnisti. Žēl, ka ogrēnieši sašaurināja savu darbību. Tā arī uzrakstiet, ka ogrēniešu lāpstas ir labākās, lai viņi turpina ražošanu un nav jāiepērk no citiem!»
Alpīnisti nekāpj jumtos ar šīfera klājumu. Trausli. Var ielūzt, jāliek apakšā kāpnes, lai spiediens uz jumta būtu sadalīts. Kuriem tāds jumts ir, lai rēķinās ar lielākiem izdevumiem jumta tīrīšanā.
Šogad lielākā lāsteka bija četrus metrus gara. Vispirms visi par to papriecājās un iemūžināja, bet nodauzīja pamazām, pa gabaliņam, apakšā paliekot koka dēļus, lai lielais ledus gabals neizsit bedri. Ar putuplastu tiek aizklāti logi, lai ledus nejauši tos neizsit.
Karaliska sajūta
Kuri ir atradušies jumta korē, tie zina debešķīgo laimes sajūtu, kad iela ir nobloķēta, lai ledus un sniega blāķi neuzkristu gājējiem uz galvas, un garāmgājēji skatās tikai uz pilsētas debesīm. «Vienlaikus tā ir karaliska sajūta, kas ceļ pašapziņu,» atzīst Jānis. «Esot uz jumta, jāsaglabā saikne ar zemi.»
Jauniem vīriešiem izkustināt roku muskuļus, tīrot smago sniegu no jumtiem, ir skaista sagatavošanās vasaras sauļošanās sezonai, bet kā Alisei? «Jā, ir uzradušies muskuļi,» Alise atzīstas. Viņa ir sportisku aktivitāšu piekritēja, iet pārgājienos, brauc ar velosipēdu un laivu. Viņai patīk uz jumta sastapties ar ekstrēmām lietām - pārkarēm, karnīzēm. Var pārliekties pāri jumtam, notīrīt ledu, ar brīvām rokām var notīrīt sniegu. Skatītāji uz ielas ar sajūsmas saucieniem novērtē. «Vakar tīrīju krustmātei jumtu, garām gāja kāds cilvēks un jautāja: «Kur tad vīrieši?» Gan jau kaut kur ir, bet man patīk tīrīt sniegu pašai!»