Kas ir struktūru
Tādas no mums prasa Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), un arī paši jau zinām, ka tās nozīmētu birokrātijas mazināšanu, bet kā tās veikt, kur sākt? Lietas būtības skaidrojumam derēs ikdienas piemērs, ar ko Latvijā sastopas katrs parasts cilvēks un daudzi ierēdņi dienu dienā. Tas ir iesniegumu princips. Neko nav iespējams nokārtot bez oficiāla iesnieguma, kas personīgi jāraksta, oficiāli jāiesniedz, ierēdnieciski jāiegrāmato, tad vēl oficiāli jāatbild, minot paragrāfus un likumus... Ierēdnim pašam lemt un nokārtot nepārprotamu lietu, piemēram, atmaksāt naudu par nederīgu Rīgas satiksmes (RS) e-talonu, nav iespējams. Jāadresē iesniegums pašam RS direktoram, klāt liekot e-talonu un «čekiņu»; ja nevar nodot personīgi, tad jādodas uz pastu, jāstāv rindā, jāsūta ierakstītā vēstulē, jāmaksā par sūtījumu... Šeit arī meklējama atbilde uz jautājumu, kas ir struktūru reformas un kādām tām būt. Valsts un ierēdņu aparātu reformējot pēc būtības, var atrisināt ļoti daudz problēmu ar ierēdņa paša saprātu un atbildību. Minētie piemēri rāda, ka problēma ir jau skaidra - ierēdnis varētu to nokārtot pats, un darbs turpinātos raiti bez liekiem izdevumiem un citu cilvēku apgrūtināšanas. Vienkāršotos struktūra, un ierēdnis kļūtu par uzrunājamu, pat laipnu personu, kas darbotos pašatbildīgi lietas labā, sev un citiem saprotamā kārtībā un valstiski jēdzīgā funkcijā. Tādējādi pavisam minimāli tērētos budžeta līdzekļi, tomēr pamatoti varētu augt ierēdņu algas.
Maija Sinka
Nepiedalīšanās ir
vismuļķīgākais
Nepiedalīšanās Eiroparlamenta vēlēšanās ir vismuļķīgākais, ko latvietis šajā laikā var izdarīt. Jo mazāk latviešu piedalīsies balsošanā, jo procentuāli lielāks būs krievvalodīgo nodotais balsu skaits. Tad Eiropā Latvijas vārdā runās Rubiks, Ždanoka un citi prokrieviskie darboņi. Laiks padomāt arī, par ko balsot pašvaldību vēlēšanās, lai turpmākos gados tās nevadītu politiķi, kas noveduši valsti līdz «lielķibelei».
E.Braučs