Visvairāk naudas 10. Saeimas pirmsvēlēšanu aģitācijas periodā iztērējusi partiju apvienība Par labu Latviju! - vairāk nekā miljonu latu, taču tikai nedaudz vairāk nekā pusi - aptuveni 541 tūkstoti latu - apvienība uzrādījusi kā izdevumus, uz kuriem attiecas partiju finansēšanas likumā noteiktie ierobežojumi jeb tā dēvētie tēriņu griesti. Vienotība, kas ieguva visvairāk mandātu Saeimā, kopumā iztērējusi 0,96 miljonus latu, no tiem 0,47 miljoni latu bijuši izdevumi, uz kuriem attiecas ierobežojumi.
«Griesti ir tik augsti, ka Latvijas ekonomiskajos apstākļos tos ir grūti pārsniegt. Tāpēc pašreizējā kārtība nav efektīva un noteikti būtu daudz darāmā, lai to uzlabotu,» prāto politikas analītiķe Līga Stafecka. Viņa norādīja, ka ierobežojumi attiecoties tikai uz dažām pozīcijām, kuras neiekļauj daudzus citus tēriņus, kā to parādot šā gada vēlēšanu pieredze. «Būtu jānosaka ierobežojumi reklāmas apjomā, ko tās izvieto. Ja noteiktu stundās vai minūtēs ierobežotu raidlaika apjomu, kas var tikt aizņemts ar partijas reklāmu, tad to būtu ļoti vienkārši izmērīt un tas sistēmu padarītu daudz labāk pārvaldāmu,» uzskata analītiķe. «Patiesībā jau pirms pāris gadiem bija speciāla darba grupa, kas strādāja pie tā, kā uzlabot partiju finansēšanu, bet iepriekšējā Saeima atbalstīja tikai daļu no tās priekšlikumiem, kas attiecās uz valsts finansējumu. Tagad sanāk tāda situācija, ka partijām piešķirs valsts finansējumu, tās gandrīz nekādā veidā īpaši neierobežojot,» teica L. Stafecka.
Politologs un korupcijas pētnieks Valts Kalniņš uzskata, ka iepriekšējā Saeima pārmērīgi atlaidusi tēriņu grožus: «Īstenībā likums pēc devītās Saeimas vēlēšanām tika pārmērīgi liberalizēts, pārmērīgi izslēdza dažādas kategorijas no aģitācijas tēriņu ierobežojuma loka. Es tikai ceru, ka valdība sekos savai deklarācijai un, kā tajā norādīts, paplašinās ierobežojamo tēriņu pozīciju loku.»